Laikraksta 26. marta numurā bija publicēts žurnālista Arņa Kluiņa raksts Atbalsta krāpšanos ar maksātnespēju. Tajā atspoguļoti pieņēmumi, kas neatbilst ne faktiskajai, ne tiesiskajai situācijai. Turklāt maksātnespējas procesa jautājumi sajaukti ar vispārējiem komersantu reģistrācijas jautājumiem.
Pirms pievēršos maksātnespējas procesa regulējumam, vēlos norādīt, ka nolūkā nodrošināt nekustamā īpašuma īpašnieku tiesību aizsardzību, lai komersanti par juridiskajām adresēm neizmantotu citu īpašumu adreses, jau no 2011. gada ir ieviesta obligāta prasība: par komersanta juridisko adresi var reģistrēt tikai tāda īpašuma adresi, par kuru saņemta īpašnieka rakstveida atļauja, un tā iesniegta Uzņēmumu reģistrā. Ja tiek viltots paraksts uz šādas piekrišanas, tas ir pamats kriminālatbildībai. Tiklīdz šāds paraksta viltošanas fakts tiek konstatēts – vai ieinteresētā persona, vai Uzņēmumu reģistrs nosūta šos materiālus policijai izmeklēšanai. Turklāt jau kādu laiku ir spēkā likuma norma, kas paredz ātru ieraksta Uzņēmumu reģistrā dzēšanas procedūru, ja valsts tiesu eksperts konstatē paraksta viltojuma faktu, pat negaidot tiesas spriedumu. Līdz ar to iestāžu līmenī ir nodrošināta nekavējoša reakcija uz gadījumiem, kad paraksta viltošanas fakts tiek konstatēts.
Attiecībā uz maksātnespējas procesa regulējumu jāuzsver, ka tas iedalāms divās daļās: maksātnespējas procedūras un administratoru darbība. Maksātnespējas procedūru pilnveidošana notiek nepārtraukti. Pēdējās izmaiņas stājās spēkā 2015. gada 1. martā, kas paredz novērst, ka caur tiesiskās aizsardzības procesa piemērošanu iespējama tā paša administratora iecelšana maksātnespējas procesā. Tā bija nepilnība procesa regulējumā un ļāva panākt parādniekam vai kreditoram vēlama administratora iecelšanu. Turklāt aizvien tiek stiprināta nejaušības principa ieviešana administratoru nokļūšanai līdz konkrēta komersanta administrēšanai. Tāpat ar pēdējiem grozījumiem Maksātnespējas likumā risināti arī tie gadījumi, kad persona, kura ar savu īpašumu galvojusi par kādas citas maksātnespējīgas personas saistībām, pati nonāk maksātnespējas situācijā. Tā rezultātā maksātnespējīgās personas kreditors nezaudē iespēju gūt savas prasības apmierinājumu. Tāpat, lai novērstu «fiktīvo» kreditoru pēkšņu uzrašanos maksātnespējas procesa laikā, administratoram ir dotas iespējas neatzīt kreditora prasījumu un pat apšaubīt tādu kreditora prasījumu, kuru pamato tiesas lēmums, kas iegūts vienkāršotā tiesas procesā.
Tāpat no 2016. gada arī maksātnespējas procesos tiek ieviestas elektroniskās izsoles, kas novērsīs iespēju starp solītājiem «sarunāt», lai maksātnespējīgā komersanta nekustamā īpašuma pirmā izsole neizdodas un otrā izsole sākas jau ar lejupejošu soli. Līdz ar to negodprātīgais solītājs nekustamo īpašumu varēja iegūt par viszemāko cenu, bet maksātnespējīgais komersants neieguva nepieciešamos līdzekļus kreditoru prasījumu apmierināšanai.
Pēdējās izmaiņas likumos liecina, ka tās vērstas uz kreditoru interešu lielāku aizsardzību. Tomēr vienlaikus ir arī jāstiprina administratoru darbības uzraudzība. Ir skaidrs – par likuma normu piemērošanu un maksātnespējas procesa norisi atbildīgs ir administrators. Ja administrators negodprātīgi izmanto likumu, tas apdraud kreditoru iespējas atgūt savus līdzekļus, kā arī iespēju maksātnespējīgajam komersantam savu darbību atjaunot.
Tieslietu ministrija ir izstrādājusi un Saeimā iesniegusi priekšlikumus, lai stiprinātu administratoru darbības uzraudzību, padarot viņu darbību atklātāku un neitrālāku. Tā rezultātā tiktu novērsta negodprātīgu personu atrašanās administratoru rindās. Priekšlikumi paredz ieviest administratoru disciplināro atbildību (viens no disciplinārsodiem ir arī atcelšana no amata), regulāru eksamināciju, prasību pēc nevainojamas reputācijas. Tuvākajā nākotnē par administratoru nevarēs kļūt persona, kura ieguvusi tikai labu atzīmi eksāmenā – administratora amata kandidātam ir jābūt arī ar nevainojamu reputāciju. Priekšlikumi tiek gatavoti izskatīšanai Saeimā 2. lasījumā.
Tādējādi uzsvars turpmākajās aktivitātēs maksātnespējas jomā tiek likts uz administratoru darbības uzraudzības stiprināšanu, lai varētu «atsijāt graudus no pelavām».