Krieviska Rīga
Vēl nav saskatīti visi plusiņi un svītrojumi pie deputātu kandidātu uzvārdiem pašvaldību vēlēšanās, bet «Saskaņas centrs» un LPP/LC līderi jau steidz realizēt savu pirmo doto solījumu vēlētājiem – paplašināt krievu valodas lietojumu pašvaldības darbā.
Laikam nevienam Latvijas iedzīvotājam arī pirms vēlēšanām nebija ilūziju, ka saskaniešu un šleseristu pārvaldītajā Rīgas Domē nacionāliem jautājumiem būs nozīmīga loma. Vēlēšanas ir pagājušas un var pamazām aizmirst par solījumiem, pirmkārt, rūpēties par iedzīvotāju labklājību un jaunu darba vietu radīšanu.
Mani tiešām pārsteidz vairāku mēdiju un speciālistu apgalvojums, ka vēlēšanas parādīja etniskā balsojuma zūdošu nozīmi. Daži pat steidz SC panākumus nodēvēt par elektorāta etniskās robežas krišanu. Ieskatoties vēlēšanu rezultātos, varam redzēt, ka vismaz 80% krievu aizgāja uz vēlēšanām un iebalsoja savas partijas, kamēr puse latviešu palika mājās. Rīgas Domes vēlēšanas labi parāda kādas ir sekas pēdējās desmitgades integrācijas un naturalizācijas politikai. Nevajadzētu arī visā vainot krievvalodīgo elektorātu. Paši latvieši kārtējo reizi noticēja dažu partiju sezonālam nacionālismam, lai jau dienu pēc vēlēšanām konstatētu, ka «latvisku» partiju solījumi aizstāvēt nacionālās pozīcijas Rīgā ir vien priekšvēlēšanu sauklis, kurš izgaist beidzoties priekšvēlēšanu sezonai. Dome vēl nav pat sanākusi uz pirmo sēdi, bet daži politiķi jau steidz paziņot, ka gatavi «iesaldēt nacionālus jautājumus», vai citiem vārdiem, sēdēt klusiņām, kamēr SC ar LPP/LC, mērķtiecīgi, domes darbu nostādīs uz divvalodības sliedēm.
Jāapzinās, ka «Saskaņas Centra» centieni domes sociālo dienestu darbu padarīt par divvalodīgu, ir vien pirmais solis. Bēdīgāk ir apzināties, ka atradīsies arī gana daudz latviešu politiķu, kuri steigs mierināt latviešus, ka, lūk, viss tiek kontrolēts, varbūt tiešām vajadzētu pieļaut iespēju sazināties ar domes struktūrām krieviski, jo beigu beigās Nila Ušakova izteicieni ir pamatoti un krievu valodas lietošana saziņā ar pašvaldību iestādēm būtu tikai «cilvēcīga». Kā zināms, pat visabsurdākajam apgalvojumam var atrast šķietamu pamatojumu. Vienas dienas laikā krievu valodu par oficiālu neviens nepadarīs, bet mērķis ir gana skaidrs, soli pa solim piepildīt vairuma krievvalodīgo sapni par PSRS laika privilēģiju atjaunošanu krievu valodai.
Protams, daži steigs man oponēt, ka līdz Saeimas vēlēšanām daudzi vilsies SC un LPP/LC koalīcijā. Noteikti saskanieši ar šleseristiem paspēs sastrādāt daudz nesmukumu, lai vairumam zustu jebkādas cerības par Ušakova un komandas «citādāku politiku». Tomēr jāapzinās, ka atšķirībā no latviešiem, kuri protestē balsojot pret vai neierodoties uz vēlēšanām vispār, krievvalodīgie turpinās balsot par savējiem un primāro lomu spēlēs nacionālais jautājums. Un vairumam krievu nav nozīmes vai nacionālais jautājums ir paslēpts aiz frāzēm par saskaņu un rūpēm par visiem vēlētājiem, neatkarīgi no vēsturiskās izpratnes un tautības, lai tikai nekaitinātu latviešus, vai ir tiešs kā PCTVL nostādnes. Beigu beigās krievvalodīgais elektorāts kārtējo reizi atnāks uz vēlēšanām un nobalsos par savējiem, kamēr daudzi latvieši kārtējo reizi maldīsies starp «mazāko ļaunumu» un savu sirdsapziņu.
