Sestdien bēdīgi slavenais nacionālboļševiks Vladimirs Lindermans nodibināja jaunu partiju „13. janvāris”.
Jau pats organizācijas nosaukums liecina par jaunā veidojuma prioritātēm. Šoreiz jāatzīst, ka visdrīzāk tas nav tikai reklāmas gājiens, lai atgādinātu par sevi. Krievu radikāļu nopietnos nodomus apliecina klusums un lietišķums, kas pavada jaunās partijas dibināšanu. Kongress notiks Ludzā. Atšķirībā no citām nacionālboļševiku akcijām, šoreiz nav nedz skaļu paziņojumu, nedz skandālu. Izskatās, ka arī latviešu plašsaziņas līdzekļi vismaz pagaidām nepievērš šim notikumam lielu uzmanību, un šoreiz tas nāk par labu Lindermanam un viņa kolēģiem.
Šeit vēlos uzsvērt, ka šīs partijas kodolu veidos Lindermana iepriekšējo gadu biedri un kolēģi no krievu „tautiešu” aprindām. Lindermaņa nacionālboļševiki ir faktiski vienīgie, kas ne tikai draudējuši ar masu nekārtībām un aicinājuši uz reālu vardarbību. Šo raibo publiku vieno arī atklāta nepatika pret neatkarīgu Latvijas valsti. Nekur nav pazudušas Lindermaņa un viņa kolēģu nostādnes – pilsonību visiem iebraucējiem un krievu valodai valsts valodas statusu. Tāpēc vēl jo vairāk rodas bažas, kāpēc „13 janvāris” tiek dibināts tieši sociāli nestabilas ziemas priekšvakarā, un kāpēc jau tagad interneta vidē parādījušies jauni aicinājumi uz nemieriem šoruden.
Izskatās, ka jaunais politiskais veidojums var izvēlēties dubulto dzīvi, proti, tiražējot krievu imperiālistiem tīkamas frāzes par krievvalodīgo privilēģiju atjaunošanu padomju laiku apjomā, bet latviešu publikas neuzmanīgākajai daļai, solot iespēju „izdarīt spiedienu” uz varu ar 13. janvāra metodēm.
Rodas jautājums, kāpēc nepilsonis Lindermans, kurš atklāti vērsies pret Latvijas valsti, vairākkārtīgi rīkojis nekārtības, krimināli sodīts par sabiedrību apdraudošu rīcību, joprojām netraucēti uzturas Latvijā? Vai drošības iestādēm sadarbībā ar likumdevēju nav pienācis laiks veikt izmaiņas normatīvajos aktos, lai līdzīgi kā vairumā citu Eiropas valstu, būtu iespējams nekavējoties izraidīt no valsts personas, kuras vēršas pret sabiedrības drošību un Latvijas valsts konstitucionāliem pamatiem, pat ja šī persona ir Latvijas pavalstnieks. Igaunija jau atkal ir soli priekšā Latvijai. Vismaz tā jau Lindermanam liegusi iespējas iebraukt savā valstī. Kā rīkosies Latvija?