Ir viedoklis, ka latvieši ir slikti pārdevēji. Tik slikti, ka mūs šajā ziņā apspēlē visi mūsu kaimiņi. Tagad AS “Sadales tīkls” (ST) laikam jau nolēmuši šo priekšstatu lauzt un nodemonstrēt visiem, ka latvieši arī ir spējīgi uz pārdošanas meistarstiķi. Runa, protams, ir par viņu izvēlēto paņēmienu kā pārdot tautai elektroenerģijas sadales tarifu sadārdzinājumu.
Kā jau viss ģeniālais, tas ir vienkāršs. Ja reiz “tikai vidēji” 75% pieaugums tarifā neizgāja cauri, tad tagad “vidēji” 32% taču ir vairāk kā divas reizes mazāk, vai ne? Kurš grib strīdēties? Izrādās, ka strīdēties gribētāji atrodas, bet tas, laikam jau, arī ir tas, ko ST mārketinga meistariem vajadzēja. Rezultātā strīds risinās par to kā pareizāk rēķināt pieaugumu, un to, kā labi zinām no kovidlaikiem, var rēķināt ļoti dažādi. Toties ārpus uzmanības paliek - cik tad ar jaunajiem tarifiem taisās iekasēt un kam tā nauda domāta?
Tātad, pirmkārt, cik? Uz šo jautājumu paši ST ir devuši dažādas atbildes, ko neuzmanīgs sekotājs varbūt nav pamanījis. Tā, ja paņemam šī gada 26.aprīļa preses konferencē pašu ST pārstāvju žurnālistiem sniegtos aprēķinus par to kā jaunie tarifi sadārdzināsies lietotājiem atkarībā no to pieslēguma elektrotīklam, tad, ņemot talkā visparastāko kalkulatoru un veicot dažas elementāras aritmētiskas darbības, iegūstam skaitli 80 124 000 EUR gadā. Tāda iznāk summa ko ST plāno iekasēt papildus, rēķinot pēc minimālajiem ST pārstāvju minētajiem sadārdzinājumiem. Ja izmantojam, piemēram, vidējos lielumus no ST pārstāvju izmantotās formulas “no -līdz”, tad papildus iekasējamā summa pieaug virs 91 miljona EUR gadā.
Savukārt, “Kopsavilkumā par AS “Sadales tīkls” pārskatīto elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifa projektu”, kas šī gada 26.aprīlī tika iesniegts Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, plānotais izmaksu pieaugums ir norādīts 68 milj. EUR gadā apmērā! Tātad, pēc ST loģikas, 80 miljoni = 68 miljoniem? Šeit prasīt prasās pēc paskaidrojumiem, taču ST neko neskaidro. Vai tādēļ, ka neviens nejautā, jo pret pirkstu veiklību, kā zināms, acu vērīgums mēdz būt bezspēcīgs?
Pirkstu veiklības meistarklase ar šo, protams, nebeidzas. Ja pārejam pie sadaļas “kur”, tad pirmā pozīcija ir veltīta Pārvades sistēmas pakalpojuma izmaksām. 26.aprīļa preses konferencē tika lepni anonsēts, ka AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) tarifa palielinājumu izdevies samazināt par 54 miljoniem EUR. Tomēr, ieskatoties jau minētajā “Kopsavilkumā” un salīdzinot to ar analogu dokumentu no 2022.gada 14.novembra, atkal ņemot talkā visparastāko kalkulatoru un veicot vienkāršas aritmētiskas darbības, varam secināt, ka samazinājums ir tikai 52 miljoni. Kam ticēt? Uz šo atbilde ir vienkārša - jātic ir dokumentam. Jo žurnālisti, kā parasti, nesaprata, pārprata, pārklausījās un kļūdījās. Tomēr, domāju, ka lasītāji man piekritīs, ka, rezultātā, pārdošanas meistarklase jau sāk izskatīties pēc tādas prastas šmaukšanās.
Visas tarifu sāgas garumā tika izcelta un pasvītrota elektroenerģijas cenas loma. Atgādināšu, ka 2022.gada 14.novembra “Tarifu projektā” kā bāze elektrības cenu prognozei tika minēti 300 EUR par 1 MWh. Tik augstas projekcijas raisīja ne mazumu iebildumu un, atsaucoties uz tautas vēlmēm un reālo situāciju tirgū, 26.aprīlī tika prezentēta “atbilstoša korekcija”. Tiesa, uz žurnālistu jautājumu, kāda tad ir aktuāla cenu prognoze ST un AT pārstāvji atbildēja ar viedu klusēšanu. Nav īsti saprotams, ko uzņēmumu pārstāvji vēlējās noslēpt, jo šajā gadījumā lādīte atverama vienkārši. Paņemam AS “Sadales tīkls” Gada pārskatu par 2022.gadu, atrodam elektroenerģijas pārvadīšanas zudumu apjomu un dalām ar šo skaitli “Kopsavilkuma” rindiņā “Izmaksas, kas saistītas ar elektroenerģijas pārvadīšanas zudumiem” norādīto summu. Protams, rezultāts nebūs precīzs, kaut vai tāpēc, ka nezinām plānotos zudumus, taču priekšstatam pilnīgi pietiekams. Varam secināt, ka AST un ST cenu prognoze ir visdrīzāk robežās no 140 līdz 150 EUR par 1 MWh. Tādējādi jāatzīst, ka uzņēmumu pārstāvji nav melojuši sakot, ka prognozētā cena ir zem valdības noteiktajiem 160 EUR/ MWh “griestiem”, taču tūlīt arī jānorāda, ka tā arī nav nekur tālu no tiem. Attiecīgi, iezīmējas divas iespējas. Varbūt uzņēmumu speciālisti nav vēlējušies sevi pārāk apgrūtināt ar tik nepateicīgu nodarbi kā nākotnes prognozēšana? Vai arī speciālisti ir nonākuši pie atziņas, ka elektroenerģijas cenām tirgū, uz kuru būtiskumu savā mājaslapā paguvusi norādīt arī SPRK, patiesībā, blakus valdības noteiktajiem griestiem, nekādas būtiskas nozīmes vairs nav?
Apiesim ar līkumu tās rindiņas, kuras tarifa projekta izmaksās saistās ar algām un saimniecisko darbību, lai gan tieši šī parasti ir vismīļākā tēma debatēs. Nudien, ja tā būtu vienīgā tarifu sakarā apspriežamā tēma, tad tas būtu gaužām garlaicīgs stāsts.
Toties nepavisam ne garlaicīgs ir stāsts par to, kas tarifu projekta izmaksās ir pieklājīgi nosaukts kā “Ieņēmumu korekcija, kas saistīta ar iepriekšējā regulatīvā perioda izmaksu un ieņēmumu prognožu novirzēm”. Pagājušā gada novembra projektā šīs “prognožu novirzes” bija notaksētas uz 36 milj. EUR … gadā. Tātad 2,5 gados - 90 miljoni EUR. Jaunajā projektā šī summa ir samazināta līdz 10,6 miljoniem EUR gadā, taču, uzmanību uz pirkstiem, tarifu periods ir pagarināts līdz 4,5 gadiem. Tātad kopā ST vēlas kompensēties par “prognožu novirzēm” 48 miljonu EUR apmērā. Prasās pēc skaidrojumiem, kur radās šie miljoni? Ja paņemam jau piesaukto Gada pārskatu par 2022.gadu varam secināt, ka salīdzinājumā ar 2021.gadu, kad uzņēmums guva 10 milj. EUR peļņu, uzņēmuma EBITDA ir samazinājusies par 35 milj. EUR. Taču uzņēmums vēlas 48 miljonus. Ja ieņēmumu pusē 12 miljoni izkūpēja, tad izmaksās 13 miljoni nez no kurienes ir pieskrējuši klāt!
Uzņēmumu vadība var gribēt arī mannu no debesīm un vienmēr atradīs ieganstu, kāpēc kaut kas nav jāatklāj plašākai publikai. Taču ir viena iestāde, kurai ne tikai nevar pieprasīt mannu no debesīm, bet nevar atteikt arī sniegt informāciju, pat tad ja tā ir pieprasīta par mannu no debesīm. Runa ir par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju. Šai institūcijai, kura izveidota un darbojas par nodokļu maksātāju naudu, ar likumu ir noteikta funkcija aizstāvēt lietotāju, šajā gadījumā elektroenerģijas patērētāju, intereses. Tad lūk, tas kas šobrīd būtu jādara ikvienam ST un AST pakalpojumu lietotājam, būtu jāuzdod sev jautājums - vai arī man (ne)šķiet, ka SPRK nav veicis tam ar likumu uzdoto funkciju? Katrā ziņā pati SPRK Padomes priekšsēdētāja Alda Ozola par šo tēmu Jāņa Dombura veidotajā raidījumā “Kas notiek Latvijā” šī gada janvārī pateica burtiski sekojošo: “Regulatora pieeja tarifu vērtēšanā ir, lai viss fakts kāds ir mums, kas rodas sadales sistēmas operatoriem, sadales un augstsprieguma tīklam, tiktu nosegts ar tarifiem”, un vēl: “tarifu struktūrai jābūt maksimāli tuvu izmaksām”. Pirmā reakcija no pašas Ozolas kundzes uz šo visdrīzāk būtu, ka viņa domājusi pavisam ko citu. Tomēr, gribu teikt, ka Ozolas kundzi aiz mēles neviens nevilka - Dombura jautājums bija par attieksmi pret dažādām patērētāju grupām. Turklāt, noskatoties raidījumu, palika stabils iespaids, ka, no visiem dalībniekiem, SPRK pārstāve bija vismazāk norūpējusies par izmaksu pamatotību. Visbeidzot, tajā faktā, ka projekts tomēr tika apturēts un izmaksas būtiski samazinātas, šķiet, vismazāk nopelnu sev var pierakstīt SPRK.
Ja Saeimā ir vēl deputāti, kuri uzskata, ka viņi ir tautas ievēlēti tās pārstāvji, tad viņu pienākums šobrīd ir organizēt parlamentārās izmeklēšanas komisiju, lai pārbaudītu SPRK darbības atbilstību likumam. Tas nepieciešams, kaut vai, lai atjaunotu uzticību šai iestādei, bez kuras tā darboties nevarēs.