Ar šo paziņojumu es, Dainis Liepiņš, oficiāli pārtraucu savu darbību Latvijas Hokeja federācijas valdē un šis lēmums ir galīgs un nemaināms. Kā pamatojums šādam lēmumam ir man nepieņemamā valdes darbības forma, kur svarīgi jautājumi tiek izlemti bez atklātas diskusijas, kur lēmumus praktiski pieņem tikai viens cilvēks – Kirovs Lipmans.
Es neesmu marionete un nevēlos piedalīties mistiskās aizkulišu spēlītēs, kurās personīgās ambīcijas, intrigas un simpātijas ir augstākas par to mērķi, kāpēc es savulaik piekritu uzaicinājumam darboties LHF valdē, tā ir Latvijas hokeja attīstība! Man likās, ka ar savu pieredzi ledus haļļu būvniecībā un apsaimniekošanā varēšu pārstāvēt tieši šo sporta infrastruktūras nozari un palīdzēt labāk izprast nozares pastāvēšanai svarīgos jautājumus.
Diemžēl 23.maija valdes sēde un pēc tās sekojošie publiskie paziņojumi no LHF puses pierādīja, ka man nav un nevar būt nekā kopīga ar to stilu un metodēm ar kādām LHF vada Kirovs Lipmans. Jautājumi , kuri tika apspriesti un lēmumi , kuri tika pieņemti sēdes slēgtajā daļā neatbilst tiem paziņojumiem, kuri tikuši dažādos veidos izplatīti pēc tās. Valdes sēdē tika diskutēts par nepieciešamību Latvijas nacionālajai izlasei piesaistīt treneri uz visu sezonu, nevis tikai pirms pasaules čempionāta un tam piekrita visi valdes locekļi, kā arī tam , ka sezonas uzdevums nav izpildīts. Es ierosināju noteikt kritērijus pēc kuriem būtu jāveic trenera un viņa komandas atlase, kam vairākums piekrita. K.Lipmans ierosināja šobrīd atlaist trenerus un apkalpojošo personālu, lai nebūtu jātērē līdzekļi, un līdz 01.novembrim izvēlēties kandidātu, kuram piedāvāt izlases vadīšanu. Arī tam visi piekrita. Taču liels bija mans pārsteigums, kad pēc valdes sēdes tika oficiāli paziņots, ka atlaists ir arī izlases menedžeris Sandis Ozoliņš, lai gan valdes sēdes laikā par to pat netika runāts!!! Turklāt kā valde var balsot par S.Ozoliņa atlaišanu, ja tā nav lēmusi par viņa pieņemšanu?!!! Tas bija K.Lipmana lēmums noslēgt līgumu ar S.Ozoliņu, taču nezin kāpēc atlaišana tiek noformēta kā valdes lēmums. Acīm redzot paredzot sabiedrības „šūmēšanos” federācijas prezidents negribēja to darīt ar savām rokām!
No brīža, kad S.Ozoliņš kļuva par izlases menedžeri, sagatavošanās process kļuva raitāks, un kā atzinuši izlases nu jau bijušie treneri, tad izlases spēlētājiem tika nodrošināts viss, lai tie parādītu maksimālo rezultātu uz laukuma un nedomātu par sadzīviskām neērtībām vai nenokārtotām juridiskajām formalitātēm. Cik noprotams no runām ( jo ne lēmuma pieņemšanā, ne sadarbības līguma apspriešanā es netiku pieaicināts), tad S.Ozoliņam bija redzējums par nacionālās izlases darba organizēšanu vairāku gadu garumā un par to arī ticis parakstīts savstarpējais līgums ar K.Lipmanu. Tāpēc vēl jo vairāk pārsteidz šie LHF aizkulišu lēmumi par sadarbības pārtraukšanu.
Tāpēc es izstājos no šādas organizācijas un nevēlos būt kā aizsegs dažu indivīdu veidotajām intrigu shēmām.
Es savā vārdā publiski atvainojos Sandim Ozoliņam un visai Latvijas hokeja sabiedrībai, ka esmu ticis saistīts ar tik nepieņemamu un nesaprotamu lēmumu pieņemšanu!