Klanās Trampam, seko Putinam

 

Dziļi melodramatisks likteņa pavērsiens piemeklējis Ventspils ostu: Kremļa ekonomiskā politika, atņemot kravas Baltijas valstīm, tai aprāva "vieglās dienas", bet tagad problēmu nastā klāt nāca sankcijas, ko ASV sākotnēji ieviesa Kremļa režīma pārstāvju sodīšanai...

Pašmāju "pavļiki morozovi", kas noorganizēja uz Aivaru Lembergu mērķētu transatlantiskās artilērijas apšaudi, ir diezgan sabijušies, nedzirdot tautas urravas par veiklo stiķi. Varbūt ne man, apzīmogotam, to atgādināt, bet - ziņotājus nekad nemīl, lai cik naudas netērētu plakātos, kas slavina "svilpē pūšanu".

Taču tie ir "sīki ķirši", jo JKP un citiem valdības brašuļiem šāds "izrāviens" iesīkstējušajā politiskajā konfliktā ļāva apmierināt sen īdošu iekāri. Vašingtonas dusmas tiem pakalpoja par ieganstu, kaut vairāk nekā aiz matiem pievilktu, lai revolucionārā kvēlē - nošķaudoties par tiesiskumu un politisko loģiku - izdzītu pašvaldības no divām šobrīd vēl "treknajām" Latvijas ostām. Vairāk nekā skaidrs signāls sabiedrībai, ar kādu pietāti pret tās paustajiem viedokļiem tiks īstenota ATR.

Šādai ciniskai uzvedībai ir vēsturiski paraugi, un vispirms man prātā prātā "nez kāpēc" krīt Krievijas prezidenta reakcija pēc Beslanas traģēdijas*. Vladimiram Putinam bija skaidrs kā diena: terorisma uzplūdos ir galvenokārt vainojamas iedzīvotāju tiesības ievēlēt Krievijas apgabalu gubernatorus. Turpmākos septiņus gadus tos iecēla Kremlis, spēcinot "varas vertikāli".

Protams, varam līst dziļākās vēsturiskās analoģijās, apcerot, kā viduslaiku Eirāzijas «varas centrā» - Zelta Ordā - ieradās sadrumstalotās Krievzemes daudzie kņazi. Lai izpelnītos tatāru labvēlību sev un veiksmīgāk denunciētu kaimiņus, viņi pieglaimojās ar dāvanām gan pašiem haniem un viņu dēliem vai sievām, gan hanu staļļmeistariem un kambarkungiem (vai kā viņus tur sauca...).

Bet labāk neiedziļināšos. Tāpat neapcerēšu to, vai līdzīga shēma netiks vērsta pret Jūrmalu. Tai arī ir "politiski pilnīgi nepareizs" domes priekšēdētājs, kuru ne pārāk sekmīgi cenšas iepiņķēt krimināllietās, un centrālai varai netīkams deputātu vairākums.

Protams, mēs varam brīnīties: kāpēc tik izdevīgā brīdī un dūšas uzplūdos Rīgas domei atņēma vien teikšanu ostā? Ar tādu vērienu taču varēja "nacionalizēt" vēl kaut ko galvaspilsētas piederošu. Kāpēc, teiksim, ne "Rīgas mežus"? Man rādās, ka tagadējiem varas kloķu trūkst raustītājiem saimnieciska tvēriena vai vienkārši izpratnes par trofeju patieso vērtību. Iekāre uz ostām viņos ir iesīkstējis fetišs, no malas siekalojoties par to valžu locekļu algām - tad tās arī sagrābās.

Kas varētu tālāk notikt ar abām brīvostām, valstiski atbrīvotām no "nelāgās ietekmes"? Te nu jāpiesauc vēl viena analoģija: nesen radioziņās dzirdēju ne pārāk smieklīgu joku vēsti no Kanādas: izrādās, pat marihuanas tirdzniecība (strikti medicīniskos nolūkos) var radīt zaudējumus, ja vien ar to nodarbojas valdības iestāde.