Atsaucoties uz „Neatkarīgā” 25.maijā publicēto rakstu „Pavēries naudas slaukšanas caurums Ekonomikas ministrijas programmā” Centrālā finanšu līgumu aģentūra (CFLA )sniedz papildu skaidrojums par programmas modeli ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā.
Kompetences centru (KC) programma tikusi īstenota arī iepriekšējos ES fondu plānošanas periodos, ieguldot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļus.
Kopš 2014.-2020.gada perioda ES fondu sistēmā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) pilda sadarbības iestādes funkcijas, proti, izsludina atlases, veic projektu vērtēšanu, slēdz līgumus, kā arī nodrošina uzraudzību un kontroli atbilstoši programmu nosacījumiem.
Programmas plāno un nosacījumus izstrādā atbildīgās iestādes - nozaru ministrijas, un konkrēti Kompetences centru programmā - Ekonomikas ministrija. Šīs programmas mērķis, kā noteikusi ministrija, ir komersantu konkurētspējas paaugstināšana, veicinot pētniecības un rūpniecības sektora sadarbību, īstenojot projektus, kas attīsta jaunus produktus un tehnoloģijas un ievieš tās ražošanā. Programmas noteikumos paredzēti gan nosacījumi KC atbilstībai, gan projektu īstenošanai un tajā veicamajām darbībām un finansējuma izlietojumam.
Kā KC organizē pētījumu veikšanu?
Kompetences centrs ir uzņēmums jeb sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA), un ar to pēc projekta izvērtēšanas CFLA noslēdz līgumu par ES fondu projekta īstenošanu. Projektā KC piesaista sadarbības partnerus, proti, uzņēmumus, kuru īstenotie pētniecības projekti var pretendēt uz ES fondu atbalstu.
Lai atlasītu pētniecības projektus, kuri šo atbalstu iegūs, KC organizē īpašu pētījumu atlases padomi, piesaistot pārstāvjus no nozaru komersantiem, zinātnes jomas un EM. Pētījumu pieteikšanai KC izsludina atlasi, un jebkurš uzņēmums, kurš atbilst programmā noteiktajiem kritērijiem, var pretendēt uz finansējumu jaunu produktu izstrādei un jaunu tehnoloģiju ieviešanai (pētījumi). Kad padome atlasījusi atbilstošākos pētījumus, tie uzņēmumi, kuri pētījumus veiks, tiek ietverti ES fondu līgumā sadarbības partneru statusā, var uzsākt savus pētījumus un pretendēt uz ES līdzfinansējumu pētījumu izmaksu segšanai.
Pētījumu izmaksas un ko tajās ietver
Projektos atbalstāmās izmaksas ir definētas programmas noteikumos, tās ir, piemēram, atalgojums, nomas izdevumi, materiālu iegādes un pakalpojumu sniegšanas izdevumi, ciktāl tos izmanto pētījumos. Proti, pētījuma procesa nodrošināšanai uzņēmumi slēdz līgumus, bet var izmantot arī jau esošus līgumus, kuri tiem ir noslēgti saimnieciskās darbības ietvaros. Šādā gadījumā uz pētījumu attiecas tikai daļa izdevumu - tajā apjomā, kāds no konkrētā līguma nepieciešams pētījuma veikšanas procesā.
Tā, piemēram, rakstā pieminētais līgums ar privātpersonu uz SIA “ETKC” īstenoto ES fondu projektu (Enerģētikas un transporta kompetences centrs) attiecas tikai pavisam nelielā apmērā. Komersanta sniegtā informācija liecina, ka telpu nomas līgums noslēgts 2016.gadā, aptverot arī periodu, kad īstenots SIA “Termolat” pētījums (sadarbības partneris ETKC ES fondu projektā). No nomas līguma kopējā apjoma uz SIA “ETKC” ES fondu projektu ir attiecināti vien 3360 eiro, no tiem ERAF finansējums - 2352 eiro (1008 eiro - komersanta līdzfinansējums).
Par visiem ES fondu perioda ietvaros īstenotajiem projektiem visās programmās pamata informācija un dati ir pieejami Finanšu ministrijas tīmekļvietnē esfondi.lv. Tiek nodrošināta ērta pieeja informācijai par projektu (īstenotājs, kopsavilkums, finansējuma apjoms, termiņi), kā arī par sadarbības partneriem (saraksts), ja tādi projektos ir piesaistīti. Vairāk datu par ES fondu projektiem pieejami Atvērto datu portālā.
