SPRK nav tiesību pieņemt lēmumus, kas pārkāpj savas kompetences robežas. SPRK savas funkcijas pilda tādā apmērā, kā to nosaka Regulatora likums un nozares normatīvie akti.

Jebkurš tarifu projekts sabiedrisko pakalpojumu nozarē sākotnējā stadijā tiek iesniegts SPRK izvērtēšanai. Par tarifa projekta ekonomisko pamatotību mēs varam būt pārliecināti vien tad, kad lēmums par tarifu apstiprināšanu tiek pieņemts, pirms tam izejot visiem izvērtēšanas procesā esošajiem posmiem. Kamēr notiek tarifa projekta vērtēšana, tikmēr notiek aktīvs darbs pie izmaksu izvērtēšanas, pamatojošo dokumentu caurskatīšanas, papildu informācijas un precizējumu pieprasīšanas komersantam. Visi tarifu projekta vērtēšanas procesa laikā minētie posmi var mainīt sākotnēji iesniegtās tarifu projekta izmaksas un attiecīgi arī tarifu vērtības. 

SPRK visus tarifu projektus sabiedrisko pakalpojumu nozarēs izvērtē atbilstoši tarifu aprēķināšanas metodikai, tostarp arī AS “Sadales tīkls” un AS “Augstsprieguma tīkls” gadījumā.

Pasākumi, pie kuriem šobrīd valdība strādā, lai mazinātu AS “Sadales tīkls” tarifa kāpuma ietekmi uz lietotājiem, ir ārpus SPRK tarifu aprēķināšanas metodikas un līdz ar to ārpus SPRK deleģējuma. Tamdēļ par šādiem ārpus kārtas pasākumiem augstu energoresursu cenu apstākļos lemj un iesaistās valdība.

Atbilstoši Ministru kabineta 2022.gada 20.decembra sēdē dotajam uzdevumam ministrijas izstrādā grozījumus Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā. Atbilstošu likumprojektu plānots izskatīt š.g. 10.janvāra Ministru kabineta sēdē. Ja valdība un Saeima šo likumprojektu atbalstīs, tas ļaus samazināt gan AS “Sadales tīkls”, gan AS “Augstsprieguma tīkls” tarifā iekļautās izmaksas, kas pozitīvi ietekmēs arī tarifu vērtības.

Šādu politisku lēmumu par valsts atbalsta nodrošināšanu var izstrādāt vienīgi atbildīgās ministrijas sadarbībā ar operatoriem. Līdzīgi kā ar šobrīd noteikto atbalstu apkurei, gāzei un elektrībai, to izstrādā atbildīgā nozares ministrija un par to lemj valdība un Saeima. Savukārt SPRK, izskatot regulēto komersantu tarifus un izmaksas, ņem vērā noteiktos atbalsta pasākumus.

Būtiski atcerēties, ka kopš 2021. gada rudens, gan tautsaimniecība kopumā, gan mājsaimniecību lietotāji piedzīvojusi energoresursu cenu kāpumu, Eiropas valstu valdības strādājušas pie valsts atbalsta pasākumiem energoresursu cenu mazināšanai. Arī iepriekš minētie grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā, kuru rezultātā plānotā abu operatoru tarifu kāpuma ietekme tiks mazināta, ir vēl viens valsts atbalsta pasākuma veids pie jau esošajiem pasākumiem.

Līdz ar to jāņem vērā, ka AS “Sadales tīkls” iesniedza tarifu projektu SPRK izvērtēšanai 2022.gada 3.novembrī, ko komersants aprēķināja atbilstoši tarifu aprēķināšanas metodikai. Uz AS “Sadales tīkls” tarifa iesniegšanas brīdi nebija ne pieņemti, ne arī likumprojekta līmenī izstrādāti papildu valsts atbalsta pasākumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā, kas paredz, piemēram, elektroenerģijas zudumu izmaksu samazināšanu tarifa projektā. Līdz ar to operators iesniedza SPRK izvērtēšanai tā brīža situācijai atbilstošu tarifa projektu, kurā iekļautas operatora aprēķinātās faktiskās elektroenerģijas zudumu izmaksas, faktiskie ieņēmumi un iepriekšējo gadu zaudējumi, kā to paredz tarifu aprēķināšanas metodika.

Salīdzinot ar iepriekšējo reizi, kad izvērtēti un apstiprināti elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifi, elektroenerģijas zudumu izmaksas 2022.gada 3. novembra iesniegtajā AS “Sadales tīkls” tarifa projektā ir četras reizes augstākas. Elektroenerģijas zudumu un tehnoloģiska pašpatēriņa apjoma saistītās iepirkuma izmaksas ir vienas no lielākajām izmaksu komponentēm.

Brīdī, kad tiks pie pieņemti atbilstoši grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā, abi sistēmas operatori iesniegs SPRK izvērtēšanai precizētus tarifu projektus. Attiecīgi veiktos operatoru precizējumus, kas, piemēram, attieksies uz zemākas elektroenerģijas cenas iekļaušanu tarifa projektā, par kādu tiek iepirkta elektroenerģija zudumu segšanai, SPRK varēs atzīt par pamatotiem saskaņā ar šobrīd plānotajiem grozījumiem Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā, kas tad jau būs stājušies spēkā.

Attiecībā uz Ekonomikas ministres izteikumu, ka sākotnēji aprēķinātais pieaugums satrauks ražotājus - tam var piekrist, bet faktiski tas saistīts ar tarifu iesniegšanai izvēlēto laiku. Brīdī, kad sistēmas operators ir sagatavojis 2023.gada budžeta projektu, novērtējis izmaksas un ņēmis vērā tobrīd zināmos apstākļus, ir skaidri redzams, ka līdzšinējie tarifi nesedz izmaksas. Tādēļ jau savlaicīgi - novembrī - komersants iesniedza aprēķinu un publicēja tarifa vērtības. Tajā brīdī nav iespējams atsaukties uz vēl neskaidriem atbalsta pasākumiem, vai nogaidīt, kamēr tiks izstrādāti nepieciešamie likuma grozījumi.

Kaut kādā mērā sākotnējais tarifa aprēķins un lielais pieaugums ir palīdzējis mobilizēt politiķus un ātrāk virzīt nepieciešamos grozījumus papildu atbalsta pasākumu ieviešanai. Līdzīgi notika arī ar apkures tarifiem - siltumapgādes komersantiem vasaras beigās - aprēķinot apkures sezonā sagaidāmās siltuma tarifu vērtības, valdība lēma par lielāka atbalsta piešķiršanu lietotāju maksājumu kompensācijai. Sākotnēji bija lemts par 50% tarifa kompensēšanu par to tarifa daļu, kas pārsniedz 68 EUR/MWh, bet pēc tam vēl papildus - par 90% tarifa kompensēšanu par daļu, kas pārsniedz 150 EUR/MWh. Nepieciešamos atbalsta pasākumus ir grūti prognozēt pirms komersanti ir veikuši un publicējuši savus aprēķinus.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais