Latvietis un auto

 

Pagājušajā nedēļā lielu sabiedrības daļu satracināja vairākas samērā tendenciozas publikācijas vairākos medijos, kas pravietoja, ka drīzumā vidējais latvietis vairs nevarēs atļauties privātu automobili un pārvietoties nāksies kājām vai, labākajā gadījumā, zirga pajūgā.

Šīs publikācijas bija radušās, samērā pavirši interpretējot izstrādes procesā esošos Nacionālo Ekonomikas un klimata plānu (par ko atbild Ekonomikas ministrijas (EM)) un Alternatīvo degvielu attīstības plānu (par ko savukārt atbild Satiksmes ministrija (SM)). Daudziem cilvēkiem ir radusies ilūzija, ka šo visu izdomājis ir Linkaits (SM), Nemiro (EM) jeb Kulbergs (AA), bet patiesība ir tā, ka LV nav izvēles izvairīties, un mēs jau tā esam panākuši sava mērķa samazinājumu no 30% (ES kopā) uz 6%. Mērķa pamatā ir 2015. gada decembrī Parīzes klimata konferencē 195 valstu pieņemtais nolīgums, ko Latvijas Saeima ratificēja 2017.gada februārī. Pēc tam EP pieņem saistošus nacionālos mērķus. Mēs esam daļa no Eiropas Savienības (ES) klubiņa, kur paši vēlējāmies iestāties un mums ir klubiņa noteikumi, kas ir jāievēro, ja gribam tur uzkavēties arī turpmāk!

Būtiskais šajā stāstā nav gan tas, kuram visā šajā brēkā bija lielāka vai mazāka taisnība, bet gan tas, ka pēkšņi pat samērā biezādaini politiķi saprata, ka auto nodokļu tēma ir tas retais gadījums, kas spēj vienot gan pilsētnieku un laucinieku, gan liberāli un nacionāli. Jo runa ir par ko ļoti būtisku, pat intīmu - latvieša attiecībām ar savu auto.

Neskatoties uz to, ka mūsdienās gandrīz katrs sevi cienošs autoražotājs piedāvā iegādāties arī modernus velosipēdus un pat skrejriteņus, auto loma un nozīme lielai sabiedrības daļai ir palikusi tradicionāla - tas, vismaz Latvijā, tiek uztverts par galveno pārvietošanās līdzekli, bet vienlaikus ir arī daudz kas cits - statusa un veiksmes simbols, uzticams ceļabiedrs, kam pat tiek dots īpašs vārds, vieta apcerei vienatnē, vienīgā saikne ar ārpasauli nomaļākos lauku apvidos utt.

Proti, tas, ka publiska diskusija par auto nodokļiem būs emocionāli uzlādēta, ir garantēts. Kā jau politiķi šajās dienās to noskaidroja, un ieslēdza atpakaļgaitu daudzām pašu virzītām iniciatīvām.

Nav arī liels noslēpums, ka visādu klimata politikas mērķu sasniegšana 2030. gadā ir pilnīgi vienaldzīga lielākajai sabiedrības daļai. Tāpēc jebkādas politikas iniciatīvas, kas transporta sektora emisiju samazināšanas mērķu vārdā, tā vienkārši un brutāli lien vidējā latvieša maciņā, nepiedāvājot nekādas pozitīvas valsts politikas iniciatīvas, ir lemtas neveiksmei labākajā gadījumā.

Tomēr šoreiz ir tas gadījums, kad Latvijai nebūs iespējams izvairīties no apsolīto 2030. gada klimata mērķu sasniegšanas, birokrātiski atrakstoties. Šoreiz Brisele šo lietu ņem nopietni un pieprasa ļoti konkrētas rīcības no ES dalībvalstīm. Slikti glabāts noslēpums ir arī fakts, ka šoreiz, jau sākot no 2021. gada, par siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju nesamazināšanu ES dalībvalstīm draud pilnīgi reāli sodi miljonu un miljardu apmērā. Latvijā ir grūti atrast atbildīgu ierēdni, kas būtu gatavs profesionāli nokomentēt, kādas sankcijas draud Latvijai klimata mērķu neizpildes gadījumā. Tomēr, citās ES dalībvalstīs, piemēram, Īrijā ir iespējams atrast ekspertus, kas spēj aplēst gaidāmo sankciju apjomus. Proti, ja Īrijā viss risināsies kā ierasts, tad valsts var rēķināties ar vidēji 600 miljonu eiro lielām soda naudām gadā, jeb 7 miljardiem pazaudētas budžeta naudas līdz 2030. gadam.

“Auto asociācijas uzdevums nav aplēst potenciālās Latvijai draudošās soda naudas apmērus gadījumam, ja valsts klimata politikas jomā turpinās “gurķoties” kā ierasts. Tomēr, ja neviens no ierēdņiem nevar nosaukt skaitli jau 5 gadus, tad mēs veicām savus aprēķinus, lai vismaz saprastu ap ko grozās lietas. Tomēr tieši auto industrija vislabāk apjauš, ka Brisele klimata politikas jomā ir ļooooti nopietni noskaņota. Jo vadošajiem auto ražotājiem jau no 2020. gada beigām draud miljardiem lielas soda naudas, ja vien tie nespēs dramatiski samazināt saražotā autoparka kopējos emisiju apjomus. Tāpēc “benzīngalvu” industrija ir šobrīd mobilizējusi desmitiem miljardu eiro lielas investīcijas, lai izstrādātu plašu elektromobiļu un lādējamo hibrīdu modeļu klāstu tuvāko gadu laikā,” komentē Ingus Rūtiņš, Auto Asociācijas valdes loceklis.

Lieta ir nopietna. No vienas puses, Latvijas sabiedrības emocionāli uzlādētā attieksme pret jebkādām izmaiņām auto nodokļos, no otras puses - Briseles nopietnā apņemšanās panākt no katras ES dalībvalsts reālu emisiju samazinājumu jau drīzumā.

Tāpēc mēs aicinām gan politiķus, gan ierēdņus jau rīt iesaistīties nopietnā diskusijā, kā ieviest iedarbīgus risinājumus, kas ļaus būtiski nobremzēt novecojušā Latvijas autoparka emisiju pieauguma tendenci, vienlaikus izdarot visu iespējamo, lai vidējam latvietim šādas politikas ieviešana izmaksātu pēc iespējas mazāk. Strausa politika šoreiz nelīdzēs.

“Valstij skaidri ir jāpasaka, kāds ir šo topošo politikas iniciatīvu mērķis - vai nu rast papildus ieņēmumus valsts kopbudžeta vajadzībām, apliekot ar papildus nodokļiem lielas CO2 emisijas radošus automobiļus, vai arī radīt apstākļus, kuros gan Latvijas uzņēmumi, gan privātpersonas būtu ieinteresēti ik gadu investēt simtiem miljonu eiro privātas naudas nulles un zemu emisiju transportlīdzekļos. Auto asociācijas galvenā pamatnostādne ir - pirms sākt jebkādas diskusijas par transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa celšanu, ir jārada un jāievieš pozitīvas iniciatīvas, kas iedrošinātu uzņēmumus un privātpersonas izvēlēties nulles un zemu emisiju automobiļus, kā arī citus videi draudzīgus transporta veidus,” atzīst Andris Kulbergs, Auto Asociācijas prezidents.

Pirms ķerties pie mazturīgo, pensionāru, lauku iedzīvotāju un citu sociāli neaizsargātāku sabiedrības grupu aplikšanas ar papildus nodokļiem, Auto asociācija ierosina operatīvi ieviest virkni politikas iniciatīvu, kam noteikti būs pozitīvs iespaids uz Latvijas transporta sektora ilgtspējīgu attīstību un valsts klimata mērķu īstenošanu. Šie pasākumi būtu sekojoši:

  • Pilns atbrīvojums elektromobiļiem no uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa. Šim pasākumam faktiski nav nekādas ietekmes uz valsts budžeta ienākumiem, jo līdzšinējā nodokļa likme ir 10 eiro mēnesī un ir paredzēta tikai birokrātiskā sloga pavairošanai;
  • Uz ierobežotu laiku (līdz 5 gadiem) atbrīvot no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa visas automašīnas, kuru CO2 izmešu daudzums nepārsniedz 115 g/km. Tieši no šī ierosinājuma ieviešanas būtiskā mērā ir atkarīga sekmīga Latvijas transporta parka emisiju samazināšana, jo tas ir attiecināms arī uz lietotiem automobiļiem;
  • Turpmākos 5 gadus piedāvāt iespēju komersantiem veikt PVN 100% atskaitīšanu priekšnodoklī, veicot elektromobiļu un plug-in hibrīdautomobīļu iegādi;
  • Tuvākā gada laikā izveidot valsts atbalsta programmas Emisijas kvotu izsolīšanas instrumentā (EKII), lai sniegtu atbalstu elektromobiļu privātās uzlādes infrastruktūras izveidē, kā arī nodrošinātu valsts atbalstu dažāda tipa elektrisko transportlīdzekļu iegādei;
  • Sadarbībā ar finanšu institūciju Altum izstrādāt valsts garantiju programmu pirmās iemaksas problēmas risināšanai nulles un zemu emisiju automobiļu iegādei privātpersonām. Altum mājokļu garantiju programma ir pierādījusi, ka šādi veiksmīgi valsts finanšu instrumenti var būtiski pozitīvi ietekmēt jaunu tirgus segmentu rašanos. Šo videi draudzīgo automobiļu garantiju programmu varētu attiecināt arī uz pārbaudītiem lietotiem zemu emisiju automobiļiem;
  • Pirmreizējā transportlīdzekļu nodokļa ieviešana ir apsverama tikai un vienīgi tad, ja tā ieņēmumi tiktu izlietoti vienīgi ilgtspējīga nulles un zemu emisiju transporta un tā infrastruktūras attīstīšanai. Šāds nodoklis kā tāds ir vairuma ES valstu prakse.

“Klimata politika transporta jomā būs veiksmīga tikai tad, ja saprotamu un konkrētu labumu no tās spēs sajust vairums Latvijas iedzīvotāju. Tas var būt gan nopietns atbalsts kvalitatīvas velo infrastruktūras izveidei un e-velosipēdu iegādei, vai tā būtu iespēja nomainīt 14 gadus vecu auto - “benzīna kapsētu”, pret energoefektīvu, vismaz divreiz jaunāku transportlīdzekli vai arī vienkārši iespēja jebkuram uzņēmējam iegādāties ekspluatācijā daudz izdevīgāku elektromobili,” norāda Andris Kulbergs, Auto Asociācijas prezidents.

Valstij jāsāk ar sevi!

Sagatavoja

Auto Asociācija

Ingus Rūtiņš

 

Rīgas namu pārvaldnieks