Šai karā mūsu ienaidnieki izmanto visdažādākās viltus teorijas, idejas, ieteikumus. Bija laiks, kad vietējās krievu avīzes skaidroja, ka Latvijai sava armija vispār neesot vajadzīga – kas gan tai uzbruks. Cik pareizi būtu visus šos līdzekļus izlietot bērnu labā.
Toreizējais Krievijas prezidents Boriss Jeļcins piesolījās būt par drošības garantu. Nenoticējām šim absurdam. Kad Latvijai pavīdēja iespēja iestāties Eiropas Savienībā, skanēja līdzjūtīgas balsis: "Jūs jau vienā Savienībā bijāt, zināt, ko tas nozīmē!" Nepakļāvāmies šiem demagogiem! Vislielākās atrunas un draudi skanēja, kad runa bija par iestāšanos NATO. Provokatori aizrunājās tiktāl, ka paredzēja: te var krist visbriesmīgākās bumbas.
Kas ir lasījis Viktora Suvorova grāmatu "Akvārijs" (izdota arī latviski), tas zina, ka Krievijas Izlūkošanas pārvaldē (krieviski GRU) ir nodaļa, kas speciāli izdomā dažādas teorijas un izplata baumas. Tās spēj dezorientēt ļoti daudzus. Vispirms pamatīgi iebaidīt, tad – censties pakļaut.
Uzņēmējs Vasilijs Meļņiks (viņš bija premjera Aigara Kalvīša ārštata padomnieks) aizgūtnēm sludināja: "Nevajag baidīties no Krievijas ekonomiskās ekspansijas." Tas bija mudinājums nokļūt šīs valsts ekonomiskā atkarībā, kļūt par ķīlnieku bīstamam biznesam.
Integrācijas ministra Oskara Kastēna (LPP/LC) vadībā integrācijas sekretariāts izstrādājis "Jaunas pamatnostādnes sabiedrības integrācijai no 2008. līdz 2018. gadam." Šajās pamatnostādnēs aiz dažādiem svešvārdiem un samudžinātiem formulējumiem slēpjas divkopienu valsts atzīšana un okupācijas legalizēšana. Turpmāk integrācija notikšot nevis uz latviešu valodas bāzes, bet uz multikulturālisma pamatiem. Kāpēc vispār vajag kaut kādas jaunas pamatnostādnes? Tas ir viltīgs paņēmiens, lai latviešu valodu nobīdītu malā un ar jaunu teoriju samulsinātu sabiedrību. Tā ir politiska meistarība – iesmērēt sabiedrībai neskaidru, nederīgu, melīgu ideju, to visādi apdziedāt, apjūsmot, uzsverot, ka tā nāk no Rietumiem, ka multikulturālisms esot bagātināšanās no pasaules kultūras visaugstākajiem sasniegumiem.
Valsts valodas centrs šo teoriju vērtē kā pilnīgi nepieņemamu. Tā ir naidīga latviešiem, latviešu valodai un valstij. Aiz šī samudžinātā projekta paslēpta iespēja piešķirt krievu valodai oficiālas valodas statusu. Cīņa pret latviešu valodu ir viens no antilatviskās politikas mērķiem.
Vilis Vītols rakstā "Par valodu un multikulturālismu" ("Latvijas Avīze" 2008. g. 16. jūnijā) saka: "Tas ir mēģinājums pārvērst latvisku Latviju par multikulturālu Latviju... Patiesībā multikulturālisms būs rusifikācijas atgriešanās."
Advokāts Andris Grūtups intervijā "Latvijas Avīzei" 22. maijā teica: "Situācija kļuvusi bīstama. Latvijas pastāvēšana ir atkarīga no tā, kā mēs tiksim galā ar piekto kolonnu... Tā ideoloģiski joprojām pastāv un ir viens no lielākajiem draudiem mūsu valstij. Tāpēc uzskatu, ka pašreizējās integrācijas politikas vietā ir jāliek krasa latviskošanas politika. Krievi ciena tikai tos, kas paši sevi ciena." Šie patiesie vārdi ļoti nepatika Plineram un Cilēvičam. Viņi tūlīt rakstīja iesniegumu Drošības policijai un prokuratūrai, lai ierosinātu kriminālprocesu pret latvieti, kas tik atklāti izteicies. Vajadzēja iebaidīt. Tā ir psiholoģiskā kara metode. Apsūdzība tika ātri izskatīta, un Drošības policija nekādu kriminālprocesu neierosinās.
Latviju ik pa laikam apmeklē dažādi politiķi, lai izdarītu spiedienu uz mums. Lielākā daļa no viņiem vēlas, lai mēs piekāptos dažādām Krievijas prasībām. Šā gada martā Rīgā ieradās ASV Valsts sekretāres Kondolīzas Raisas palīga vietnieks Džefrijs Krilla. Viņš tikās ar Krievijas vēstniecības darbiniekiem, Oskaru Kastēnu, Borisu Cilēviču, sniedza intervijas krievu avīzēm, pauda latviešiem naidīgus uzskatus, aicināja krievus iegūt vēlēšanu tiesības. Viņš runāja gandrīz tāpat kā Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. Šis amerikānis Latvijas valdību pamācīja – domāt, kā nepilsoņus "motivēt pieņemt Latvijas pilsonību".
Aprīlī Rīgā ieradās Eiropas Padomes delegācija Žana Kloda Frensona vadībā. Arī šie "Rietumu gudrie" centās mūs pamācīt. Vajagot piešķirt nepilsoņiem tiesības vēlēt pašvaldības. Šai pašā mēnesī uz Latviju atskrēja Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) augstais komisārs mazākumtautību jautājumos Knuts Vollebeks un ... tūlīt tikās ar Krievijas vēstnieku A. Vešņakovu. Šīs Rietumu politiķu aktivitātes nav pārsteigums. Kremļa politiķi paši atklāti ir teikuši, ka piežmiegs latviešus un igauņus ar rietumnieku palīdzību. Kremlis grib panākt, lai nepilsoņi iegūst tiesības vēlēt Saeimu, tad varēs spēcīgāk ietekmēt mūsu valsts politiku. Psiholoģiskais karš turpinās. Bijušais Čehijas prezidents Vāclavs Havels nesen teica: "Krieviju pārvalda VDK spiegi un bandīti. Putina vara sevī apvieno sliktāko, kas aizgūts gan no komunisma, gan kapitālisma. Putina ēra atnesa jauna tipa diktatūru, kas ir bīstama savā neuzkrītošajā veidolā."
Lienošā okupācija virzās uz mērķi. Mums jābūt stipriem un gudriem, mums jākopj sava un visas tautas nacionālā pašapziņa, lai nezaudētu šajā psiholoģiskajā karā.