Pašreizējai Saeimas valdošajai koalīcijai esam pateicīgi par stingro nostāju, ka vienīgā valsts valoda Latvijā ir latviešu valoda, ka nepilsoņiem pilsonību neviens nedāvinās, ka nepilsoņiem nebūs tiesības vēlēt pašvaldības. Ja atlaidīs šo Saeimu, tad jaunajā Saeimā kreisās partijas var pārņemt varu, kā rāda partiju reitingi.
Ja kreisie būs pie varas, tad krievu valodai piešķirs otras valsts valodas statusu un tā tālāk. Kāpēc sabiedrībā ir diezgan liela nepatika pret daudziem Saeimas deputātiem? Tāpēc ka ekonomiskais stāvoklis valstī pasliktinās. Korupcija pieaug, bet KNAB vadītāju noņem. Lata pirktspēja pazeminās. Vadošos amatos cenšas ielikt paklausīgas marionetes. TV ziņās visai bieži redzam aizmigušus deputātus. Vairāku deputātu rīcība ir ciniska un augstprātīga. Izveidojusies liela plaisa starp varu un tautu. Valdība izstrādā plānus, kā cīnīties pret inflāciju un dzīves dārdzību. Bet Krievija paceļ gāzes un naftas cenas un … dārdzība un inflācija vēl vairāk pieaug. Krievijas ir tiesības savas preces pārdod dārgāk. Tā ir tirgus ekonomika. Cilvēki ir neapmierināti ar dzīves dārdzību. Bet to jau arī Krievijai vajag. Tā gāzi un naftu pārvērtusi par politisku ieroci. Mūsu valdība nespēj apturēt inflāciju. Un Kremlim tieši tas ir vajadzīgs.
Es ticu, ka vairums Latvijas pilsoņi, kas gāja 2. augustā uz referendumu, neaizdomājās, kas var draudēt viņu valstij. Par to reti kāds runāja. 1. augustā notika populārais TV raidījums „Kas notiek Latvijā?”, ko vada Jānis Domburs. Tajā bažas par Latvijas valstiskuma sagraušanu izskanēja visai neskaidri. Daudzi aizgāja uz referendumu īsti nezinot par ko patiesībā balso! Neapmierinātība ar Saeimas darbu bija noteicošā.
Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze, tikai vienu dienu pirms referenduma intervijā „Latvijas Avīzei” (2008.g. 1. augustā) teica: „Arodbiedrību piedāvātā likumprojekta redakcija paredz, ka parlamentu var atlaist, ja referendumā piedalās puse no Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita un vairāk nekā puse no tiem nobalso par parlamenta atlaišanu. Puse no puses ir viena ceturtdaļa. Tas ir antidemokrātiski, jo mazākums ignorē vairākuma viedokli. Demokrātijas principam atbilstu norma, ka par Saeimas atlaišanu būtu jānobalso vairāk nekā pusei no saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita. Ļoti bīstami ir arī tas, ka likumprojektā nav noteikti nekādi termiņi un nosacījumi. Tādēļ teorētiski iespējams, ka valsts paliek gan bez parlamenta, gan bez prezidenta. To, ka grozījumi ir nepārdomāts brāķis, apliecina arī fakts, ka tie iekļauti Satversmes nodaļā „Likumdošana”, nevis „Saeima”. Diez vai daudzi izlasīju to garo interviju.
Piedalīties referendumā vai nē? Tā daudzi latvieši sev jautāja. Šādā reizē der zināt, ko mūsu tautai naidīgie spēki domā un dara? Ždanoka klusēja. PCTVL arī uzvedās visai atturīgi. Viņus varēja tikai iepriecināt domātās izmaiņas Satversmē, jo tās pakļauj valsti haosam. Staļiniskā interfronte izturējās bez draudiem un liela prieka demonstrēšanas. Tas bija aizdomīgi. Ja interfronte būtu priecājusies un mudinājusi iet uz referendumu, tas ne mazums latviešu atturētu no līdzīga soļa. Bet tas nenotika.
Mēs nedzīvojam izolētā Latvijā. Par mūsu problēmām interesējas ļauni spēki no citas valsts, kuru mērķis ir mums visādi kaitēt. Šai valstī ir speciāla izlūkošanas (izspiegošanas) nodaļa – vesels smadzeņu centrs, kas strādā, lai izdomātu vislabāko veidu kā sagraut mūsu valsti. Labot Latvijas konstitūciju, atlaist Saeimu – tā ir laba iespēja, kā to pakāpeniski izdarīt. Arodbiedrību priekšsēdētāja Pētera Krīgera piedāvātie labojumi mūsu Konstitūcijā pieļauj, ka valdības mūsu valstī mainītos biežāk nekā gadalaiki. Tas būtu tieši tas, kas vajadzīgs Kremļa politiķiem.
Latvijas Neatkarīgā televīzija 4. augusta vakaru ziņu raidījumā teica: „Lietuvas premjerministrs Ģedimins Kirkils uzskata, ka ierosmei rīkot referendumu par Satversmes grozīšanu iespējams līdzdarbojušās Krievijas melnās polittehnoloģijas. Pēc Kirkila domām idejas par parlamenta atlaišanas un vēlēšanas sistēmas izmaiņām nākot no Krievijas un to mērķis esot diskreditēt Baltijas valstu demokrātijas un sašķobīt to konstitucionālos pamatus.”
Atceramies bijušā Čehijas prezidenta Vāclava Havela 2008. gadā teikto: „Krieviju pārvalda VDK spiegi un bandīti.” Notikumi Gruzijā to apliecina ļoti pārliecinoši.
Sākotnēja tāda latviskā aizvainojumā tas liekas neticami. Katram gribas pieprasīt, lai skaidri un gaiši viņam parāda uz Kremļa veidlapas un vairākiem zīmogiem apstiprinātu atzīšanos, ka tie ir viņi, kas vēlas pakļaut Latviju, pēc tam arī Igauniju un Lietuvu. Un kamēr šādas atzīšanās nav, es pats esmu ar savu gudrību un taisnību. Sākam atcerēties! Jau 2007. gada rudenī – protesta dienā – Jaunā laika un Saskaņas centra deputāti parakstīja prasību prezidentam atlaist Saeimu. Prezidents tam nepiekrita. 2007. gada 5. decembrī demisionēja A. Kalvīša valdība. Jaunajā valdībā Jaunajam laikam piedāvāja piecu ministru vietas. JL deputāti patielējās un… noraidīja iespēju strādāt koalīcijā. SC gaidīja un nesagaidīja, ka viņus uzaicinās. JL parādīja (un tas bija visai klaji), ka vēlas valdīt, bet nevēlas strādāt. Partija sašķēlās. Un viena daļa turpināja vākt parakstus referendumam. Strādāt negrib, bet graut gan…ar patriotiskiem saukļiem uz lūpām. Mūsu valsts ienaidniekiem tas ir ļoti izdevīgi, ka no iekšpuses, no latviešu vidus ir tāds spēka. (Kas finansē šo partiju, ir diezgan liels noslēpums.)
Prezidents V. Zatlers uzstājas kā veikls žonglieris, kuram jāizrāda, ka viņš aizstāv tautu, demokrātiskās brīvības un reizē viņš nenostājas pret valdošo koalīciju, kas viņu ievēlēja. Pagaidām prezidents nepakļaujas steidzīgiem, bezatbildīgiem lēmumiem un rīcībai. Laiks un notikumu attīstība parādīs, kam taisnība. Protams, Satversmē vajadzētu izdarīt atsevišķus, ļoti pārdomātus labojumus un nekādā ziņā nepakļauties arodbiedrības priekšnieka Krīgera ieteikumiem.
Nevienu mirkli mēs nedrīkstam aizmirst, ka mums kaimiņos ir ļoti agresīva valsts.