Katru nedēļu dažādi cilvēki zvana uz Valsts valodas centru, lai pieteiktos kārtot eksāmenu valsts valodā, bet latviski nespēj pateikt nevienu teikumu. Vēl ir tādi zvanītāji, kas vēlas iegūt jaunu valsts valodas prasmes apliecību, jo vecā esot pazudusi, bet zvanītājs nerunā valsts valodā.
Ir aizdomas, ka pazaudētā apliecība bijusi viltota. Latviešu valoda vienai iedzīvotāju daļai ir traucēklis. Dažādi pret Latvijas valsti noskaņoti spēki cenšas panākt, lai krievu valodai piešķirtu otras valsts valodas statusu. Šī doma ir ļoti bīstama, jo praktiski tas nozīmē, ka tad zustu jēga naturalizācijas procesam, jo tiklīdz krievu valodai būtu tāds statuss, tā eksāmens latviešu valodā vairs nebūtu vajadzīgs un 370 000 nepilsoņu varētu kļūt par pilsoņiem bez latviešu valodas zināšanām.
Visai bieži ir novērots, ka diezgan daudzi krieviski runājošie, kas labi prot latviski, tīšām nerunā latviešu valodā. Antilatvisku provokāciju organizētāji tā demonstrē savu nepatiku pret Latviju un paši žēlojas, ka viņus te nemīlot. Kremļa politiķiem tas ir pa prātam, jo viņi vēlas, lai te būtu strīdi, konflikti un sadursmes. Ir jautāts daudziem cilvēkiem, kāpēc viņi nemācās latviešu valodu? Atbildes ir līdzīgas: drīz krievu valoda būs otra valsts valoda. Naidīgas aprindas izplata melīgas baumas un uztur spriedzi sabiedrībā.
Kremļa politika ir tālredzīga, gudra un indīga. 2008. gadā Krievija paziņoja, ka Latvijas krievi var studēt tās augstskolās ar ļoti izdevīgiem noteikumiem. Tās būtu rūpes par citās valstīs dzīvojošiem krieviem. Viņi iegūs augstāko izglītību, specialitāti. Pēc gadiem mūsu valstī strādās šie kadri. Bet viņu ideoloģija būs cita. Tas būs papildinājums piektajai kolonnai. Tā Kremlis rūpējas par mūsu un savu nākotni.
Krievijas masu mediji informē, ka šā gada augustā Maskavā noticis vēstures skolotāju seminārs, kur dots jauns skatījums uz vēsturiskiem notikumiem. Šis jaunais skatījums ir radikāls un šovinistisks. Tas attaisno Molotova–Rībentropa paktu, staļiniskās represijas, izsūtīšanas, teroru. 22 000 poļu virsnieku nogalināšana 1940. gadā Katiņā esot "taisnīga atriebība". Miljoniem nogalināto krievu staļinisko represiju laikā netiek uzskatīti par represiju upuriem. V. Medvedevs apgalvo, ka citi pārrakstot vēsturi, bet pats savus melus pasniedz kā lielu patiesību.
2008. g. jūlijā Krievijas pareizticīgo baznīca vēlējās Josifu Staļinu iecelt svēto kārtā. Kremļa politiķi ceļ savu valsti, aizstāvēdami staļinisma noziegumus, visādi melodami un sagrozīdami faktus. Viņi nespēj tikt galā ar savu noziedzīgo pagātni, jo baidās pateikt taisnību. M. Gorbačovs iedrošinājās nedaudz patiesības pateikt, atmaskot trūkumus. Tā saucās pārbūve. Un šī pārbūve beidzās ar PSRS sabrukumu. Nosodot komunistiskos noziegumus, var sabrukt šodienas Krievijas Federācija, jo tā celta uz sapuvušiem pamatiem. Tajā meli ir viena no politiskās iekārtas sastāvdaļām. Kā liecina vēsture, tad vairākas Rietumvalstis var pieklusināt ar gāzi un naftu. Krievija jūtas stipra ar lielo peļņu no naftas un gāzes. Bet tā var sabrukt ar visu savu lielo peļņu. Sabrukt no pašas ļaunuma, kad ērtākie pārvietošanās līdzekļi ir tanki un bumbvedēji. Staļiniskie noziegumi seko līdzi Kremlim kā melna, tumša ēna, ko nevar arestēt, nošaut, aizdedzināt. Ēna ir un ir. Kas vainīgs? Nu, protams, saule. Bet to arī nevar arestēt, nošaut, ieslodzīt, aizdedzināt. Mēs sadarbosimies ar visu valstu un tautu demokrātiskajiem spēkiem, sargāsim savu valodu, savas un citu tautu demokrātiskās vērtības.