Ar draudiem un ļaunumu

2008. gada 21. oktobrī internetā bija lasāms mans rakstiņš "Vergu dvēseles ir dzīvas", kurā es runāju par pārkrievotajiem latviešiem, kas veikalā, autobusā un citur runā labāk krieviski, bet ne latviski.

Okupācijas laiks iznīcinājis viņos cilvēcisku pašapziņu. Šīs vergu dvēseles neļauj tiem iztaisnot mugurkaulu. Šāds verdziskuma nopēlums ļoti nav paticis lielkrievu šovinistiem, kuri savos komentāros turpat internetā izgāza savas dusmas uz Valsts valodas centra (VVC) inspektoriem, kas likumīgi soda tos, kuri pārkāpj Valsts valodas likumu. Šovinists aicina glabāt soda protokolus kā acuraugu, pieprasīt, lai inspektori skaidri uzraksta savu uzvārdu, jo atnāks diena un viņi atbildēs "par šo valodas genocīdu". Tālāk šovinists aicina glābt cilvēci no brūnā mēra un nogalināt latviešus.

Kad internetā parādījās kārtējā preses ziņa, ka VVC par atkārtotiem Valsts valodas likuma pārkāpumiem sodījis četrus darbiniekus (katru ar 100 Ls lielu naudas sodu), zvanīja Krievijas TV korespondents un sīki izprašņāja par šiem gadījumiem. Būtība bija viena – iebaidīt, draudēt, ka atnāks ar videokameru, lai filmētu, kā, lūk, izrēķinās ar nabaga likuma pārkāpējiem. Un tie, kuri, pildot savus profesionālos un amata pienākumus, nespēj sniegt informāciju valsts valodā, jūt un zina, ka viņus atbalsta Krievijas TV un ka varbūt nav jāmācās valsts valoda. Bet iebaidīt VVC inspektorus neizdodas.

VVC šogad organizēja akciju "Valsts valodai draudzīga vide". Šai akcijā visa sabiedrība ieteica apbalvot tās iestādes, skolas, uzņēmumus, kurās strādā vai mācās dažādu tautību cilvēki un kuru attieksme pret valsts valodu ir sevišķi draudzīga. Akcija ilga sešus mēnešus. Izglītības iestāžu grupā par uzvarētājiem atzina sešas skolas: Ventspils 6. vidus¬skolu, Rēzeknes Poļu vidusskolu, Daugavpils 3. un 12. vidusskolu, Cēsu 2. vidusskolu un Kandavas K.Mīlenbaha vidusskolu.

Atzinības balvas piešķīra atsevišķām fiziskām personām: laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālistēm Inārai Mūrniecei un Dacei Kokorēvičai. Šajā grupā balvu saņēma studente Dace Kalniņa, kas šovasar aizstāvēja latviešu valodu un nepakļāvās nelietīga pircēja iegribām.

Vienlaikus piešķīra arī antibalvu "Āķis lūpā". To ieguva Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle un Latvijas Hokeja federācijas prezidents Kirovs Lipmans. Lipmanam tika tēja "Krievijas impērijas kronis", bet Egles kundzei – tēja "Melnais briljants".

Lai kā arī cenšas mums naidīgie spēki, ar draudiem un ļaunumu viņi maz ko panākuši.

Viedokļi

Tieši pirms trim gadiem, 2022. gada 24. februārī, Krievija uzsāka visaptverošu karu Ukrainā. Kara militāro, politisko, humāno vērtējumu sniegs politiķi un militāristi. Jau šobrīd dažādi pasaules līderi dažādi un pat pretrunīgi traktē kara iemeslus. ASV prezidents Donalds Tramps mūs pēdējā mēneša laikā pārsteidz ar savu izpratni par Krievijas iebrukumu Ukrainā. Kaut dažādu informācijas avotu sniegtie skaitļi ir atšķirīgi, jādomā, ka karā un netiešā kara ietekmē bojā gājis vismaz miljons cilvēku, protams, galvenokārt militārpersonas. Pēc dažādiem datiem 11–20 miljoni cilvēku ir pārvietoti vai pārvietojušies, ļoti daudzi Ukrainas iedzīvotāji ir emigrējuši. Kara netiešā ietekme uz veselību ir izraisījusi lielāku civiliedzīvotāju saslimstību un mirstību, galvenokārt nepietiekama uztura, infekcijas slimību, neinfekcijas slimību saasināšanās, mātes un zīdaiņu slimību, kā arī garīgo un uzvedības traucējumu dēļ. Krievijas militārie spēki ir nodarījuši plašus postījumus civilajai infrastruktūrai veselības aprūpē, lauksaimniecībā un pārtikas apgādē, ūdensapgādē un kanalizācijā, enerģētikā, transportā un komunikācijās. Karš ir izpostījis Ukrainas ekonomiku un mazinājis pārtikas un energoapgādes drošību daudzās pasaules valstīs.

Svarīgākais