Politiskās korupcijas drauds

Gauži nepatīkama krīze mūs ir pārņēmusi. Par tās iespējamību bija brīdināta visa sabiedrība, visa valsts. Bet melīgums, alkatība, valstiskas domāšanas trūkums, amoralitāte bija spēcīgāka par godīgumu un uzticību brīvas Latvijas ideāliem.

Tagad uzzinām, ka ir visādi padomnieki, kas par vienas sēdes apmeklēšanu akciju sabiedrības" Latvijas Valsts meži" padomē saņem 2475 latus. Ka ir priviliģēto kasta, kas gadā pelna vairāk nekā 100 000 Ls par darba imitēšanu. Tā ir nodokļu maksātāju nauda, kas veido valsts budžetu. Šāda šķiešanās ar valsts līdzekļiem sanikno. Tā ir netaisnība, kas liek ienīst šādu nejēdzību izveidotājus. Un tas viss notiek ar valsts vadītāju klusu piekrišanu. Tāpēc neticība šai valstij sasniegusi draudošus apmērus.

Latvijā ir politiķi, kas savas merkantilās tieksmes stāda augstāk par valsts interesēm. Viņi cenšas sadarboties ar Krievijas biznesu, lai tikai pelnītu, nerēķinoties ar sekām, kas var draudēt, ja partnerim ir citi politiski mērķi. Mūsu pašu radītās netaisnības, netikumības, peļņas kāre un bezatbildība mūs vājina. Bijušais Krievijas premjers Boriss Ņemcovs, būdams Rīgā 2008. gada maijā, teica: "Krievijā pašlaik ir divi biznesa veidi: čekistiskais jeb valstiskais un privātais. Valsts kontrolētās kompānijas ir jums bīstamas, jo tajās ir liela varas struktūru ietekme." Un tas nozīmē, ka šim biznesam ir politiski mērķi, kas draud ar mūsu neatkarības zaudēšanu, jo no ekonomiskās korupcijas līdz politiskajai ir tikai pussolis.

Amerikāņu politologs Pols Goubls intervijā "Latvijas Avīzei" (2006. g. 23. janvārī) teica: "Tagad ir jārunā par cīņu ar korupciju, kas robežojas pat ar politisku korupciju. To Latvijā dara Krievijas valdības aģentūras un ar tām saistītās uzņēmēju kompānijas. Krievija ir ļoti ieinteresēta revanšā un savas ietekmes palielināšanā bijušās PSRS telpā... Galvenais, ko grib Krievija, lai šeit nebūtu Rietumu ietekmes... Nauda no Krievijas valdības aprindām vai noteiktām uzņēmēju struktūrām plūst uz Latviju un spēlē zināmu lomu Latvijas politikā. Maskava ir ieinteresēta, lai blakus būtu jaunas un vājas valstis. Draudi slēpjas politiskajā korupcijā, ko ir ļoti grūti atmaskot un vēl grūtāk ar to cīnīties."

Lai gūtu panākumus, vajadzīga stingra, noteikta rīcība. 15. decembrī iekšlietu ministrs Mareks Segliņš '' TV Panorāmā" paziņoja, ka Latvijas žurnālistiem intervijas sniegs tikai latviešu valodā. (Vairāki krieviski rakstošie vietējie žurnālisti savstarpēji izteikušies, ka vajag tikai enerģiski ar ministriem runāt krieviski un šie piemērosies.) Valsts prezidents Valdis Zatlers paudis atbalstu valsts valodai. Pasaules Brīvo latviešu apvienības priekšsēdis Mārtiņš Sausiņš atklātā vēstulē paudis atbalstu prezidentam, sakot "īpaši apsveicu jūsu sacīto, ka valsts amatpersonām intervijās ar Latvijas žurnālistiem būtu jārunā valsts valodā."

Valsts valodas centrs tieši pirms gada aicināja tā rīkoties. Esam sadzirdēti!