13. janvāra grautiņi joprojām ir spilgtā atmiņā. Bet tie nedrīkst nomākt tos faktus mūsu apziņā, par kuriem varam lepoties. 2008. gads aizritēja ar lielu psiholoģisku spriedzi.
Kas tik mūs neatbrauca pamācīt! Dažādu Eiropas Savienības organizāciju "gudrie", laipni smaidot un glaimojot, mums skaidroja, ka vajadzētu atļaut pašvaldību vēlēšanās piedalīties nepilsoņiem. Pat no ASV Valsts departamenta viens vīrs to mums centās iegalvot. Nekas neiznāca. Neizdevās mūs apmuļķot, jo mēs labi zinājām, kādas jaunas prasības sekos.
Pie mums ieradās lords Dženers no Lielbritānijas un uzstājīgi stāstīja, ka latviešu tauta esot parādā ebreju kopienai 32 miljonus latu par zaudētajiem īpašumiem. Ne latvieši sāka Otro pasaules karu, ne latvieši postīja, bet tagad šī kopiena prasa no latviešiem. Daži TV aptaujātie ebreji teica, ka nekas nav jāmaksā. Bijušais rīdzinieks Franks Gordons no Izraēlas brīdināja, ka šādas prasības var izsaukt tikai antisemītisma uzplūdus. Latviešiem par zaudētajiem īpašumiem neviens netaisās kaut ko maksāt. Šo kopienas prasību atbalstīja ASV vēstnieks Latvijā Čārlzs Larsons. Lords Dženers teica: "Kopumā mēs varam runāt par labvēlīgu attieksmi pret Latviju, taču bija vilšanās sajūta un pārsteigums, kad uzzinājām, ka parlaments ir nolēmis izbeigt restitūcijas jautājumu risināšanu." Ja Latvija samaksātu, tad, kā Dženers teica, "jautājumus par pagātni varētu atlikt malā un mēs varētu būt draugi". Mūsu amatpersonām bija stingra nostāja šajā lietā un lordam un pārējiem neizdevās mūs aplaupīt un padarīt par muļķiem.
Pērn Oskara Kastēna vadītā ministrija izstrādāja pamatnostādnes integrācijas lietās. Tās paredzēja, ka integrācija nenotiks uz latviešu valodas bāzes un būtībā bija divkopienu valsts atzīšana. Tika cildināts multikulturālisms visādos veidos. Šīs viltīgās un latviešiem naidīgās nostādnes tika atmaskotas un kritizētas, un ar tām tagad neviens neuzbāžas.
Par veiksmi uzskatu faktu, ka Valdis Zatlers neaizbrauca vizītē uz Maskavu. Gada sākumā Krievijas vēstnieks A. Vešņakovs ļoti pūlējās, lai šī vizīte notiktu pēc iespējas ātrāk. Mūsu prezidents kādā intervijā bija atzinis, ka Latvijas krievi esot labākie pasaulē. Pēc Krievijas kara noziegumiem Gruzijā V. Zatlers stingri prasīja pārskatīt attiecības ar Krieviju. Bet 2008. gada 22. novembrī starptautiskā konferencē Kijevā, kas bija veltīta golodomoram, pateica: "Bads, kurš 1932. un 1933. gadā piemeklēja Ukrainu, bija ārprāta noziegums. Tas bija noziegums, kurš masveidīgi iznīcināja cilvēku dzīvi un pašcieņu. Tas ir noziegums pret cilvēci, kurš gadu desmitu garumā tika noliegts."
Mūsu prezidents līdz ar to apliecināja, ka Latvija netaisās būt Krievijas vasalis. Un tāpēc Kremļa politiķiem vairs nav jāsteidzina šī vizīte. Kaut šāda stingra nostāja mūsu politiķiem būtu vienmēr, kad jāaizstāv Latvija, taisnība un demokrātiskās vērtības kopumā!