Latvijas izlaupīšana turpinās

2010.gada 6.februārī LTV ziņās diktors paziņoja, ka Latvijas radio ģenerāldirektors Dzintris Kolāts piecu gadu laikā sev prēmijās piešķīris 49000 latu. Tā ir nodokļu maksātāju nauda.

Jau 2005.gadā revīzija konstatēja, ka Dz.Kolāts sev piešķīris 12000 latus. Tas izraisīja izbrīnu par Kolāta nekaunību, jo nekas ievērības cienīgs radio nebija paveikts. Daudzi to uzskatīja par valsts izzagšanu. Kolātam radio bija vislielākā alga – 1500 latu. Bet viņš vēl izmantoja savu ieņemamo stāvokli un piešķīra sev prēmijas. Neviens likums to neatļauj darīt. Viņš pārkāpj godīga cilvēka morāles normas. Radio vajadzībām no valsts budžeta viņš prasīja naudu vēl un vēl. Tika izveidots pat ziedojumu telefons, kur cilvēki tika aicināti ziedot radio vajadzībām. Šīs prēmija Kolāts piešķīra laikā, kad valstī bija izsludināts taupības režīms. Ar cinisku mieru Kolāts turpina apmierināt savu alkatību. Tā ir valsts izlaupīšana. Ja to dara kultūras iestādes ģenerāldirektors, tad tas ir sevišķi amorāli. Tas grauj ticību valsts iekārtai. Ārzemju latviešiem to saprast ir visai grūti, ka Latviju izlaupa paši latvieši. Līdz šim valstī nav atradusies neviena iestāde, kas sauktu Dz.Kolātu pie atbildības un liktu paņemto naudu atmaksāt.

Cik tūkstošus latu Kolātam vēl jāpaņem, lai kāds viņu apturētu no šīs alkatīgās nodarbes. Pēc atbildes es griezos ar vēstuli Latvijas Saeimā pie Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājas Ingrīdas Circenes. 2010.gada 17.februārī es saņēmu no viņas atbildi, ka lieta izskatīšanai nodota Nacionālās radio un TV padomei. Apritējis vairāk nekā mēnesis, bet šīs iestādes vadītājs Ābrams Kleckins neko nav atbildējis. Šīs padomes bezdarbības rezultātā Kolāts tā varēja rīkoties ar nodokļu maksātāju naudu. Un šis gadījums jau nav vienīgais Latvijā. Ko dara prokuratūra, kad Valsts Kontrole atklājusi šādus naudas izlaupīšanas gadījumus. Vai prokuratūra imitē savu darbu? Ne valdība, ne Saeima nespēj saukt prokuratūru pie savu pienākumu izpildīšanas. Kas glābs Latviju no izlaupīšanas?

Lūdzu Valsts Kontroli man rakstiski atbildēt, kādā stāvoklī ir šī lieta. Es gatavoju plašāku publikāciju par šo noziegumu.

Viedokļi

Tieši pirms trim gadiem, 2022. gada 24. februārī, Krievija uzsāka visaptverošu karu Ukrainā. Kara militāro, politisko, humāno vērtējumu sniegs politiķi un militāristi. Jau šobrīd dažādi pasaules līderi dažādi un pat pretrunīgi traktē kara iemeslus. ASV prezidents Donalds Tramps mūs pēdējā mēneša laikā pārsteidz ar savu izpratni par Krievijas iebrukumu Ukrainā. Kaut dažādu informācijas avotu sniegtie skaitļi ir atšķirīgi, jādomā, ka karā un netiešā kara ietekmē bojā gājis vismaz miljons cilvēku, protams, galvenokārt militārpersonas. Pēc dažādiem datiem 11–20 miljoni cilvēku ir pārvietoti vai pārvietojušies, ļoti daudzi Ukrainas iedzīvotāji ir emigrējuši. Kara netiešā ietekme uz veselību ir izraisījusi lielāku civiliedzīvotāju saslimstību un mirstību, galvenokārt nepietiekama uztura, infekcijas slimību, neinfekcijas slimību saasināšanās, mātes un zīdaiņu slimību, kā arī garīgo un uzvedības traucējumu dēļ. Krievijas militārie spēki ir nodarījuši plašus postījumus civilajai infrastruktūrai veselības aprūpē, lauksaimniecībā un pārtikas apgādē, ūdensapgādē un kanalizācijā, enerģētikā, transportā un komunikācijās. Karš ir izpostījis Ukrainas ekonomiku un mazinājis pārtikas un energoapgādes drošību daudzās pasaules valstīs.

Svarīgākais