"TM ir maldinājusi Saeimas deputātus un darba grupu". Atklāta vēstule tieslietu ministram Bordānam

Vairāki Tieslietu ministrijas izveidotās darba grupas locekļi kategoriski norobežojas no Tieslietu ministrijas izstrādātā Civilās savienības likumprojekta.

Mēs, Tieslietu ministra izveidotās darba grupas Satversmes tiesas 2020.gada 12.novembra sprieduma lietā Nr. 20l9-33-01 izpildei dalībnieki, kategoriski norobežojamies no Tieslietu ministrijas izstrādātā un Saeimai virzītā Civilās savienības likumprojekta. Šāds likumprojekts nav ne izstrādāts, ne apspriests darba grupā. Darba grupa nav bijusi informēta par Tieslietu ministrijas nodomu šāda veida likumprojektu virzīt izskatīšanai Saeimā, un tā virzība darba grupā nav nekādā veidā vai formā atbalstīta.

Pamatojoties uz Tieslietu ministra Jāņa Bordāna 2021.gada 17.februāra rīkojumu Nr. 1-1/37 (turpmāk - Rīkojums), Tieslietu ministrijā tika izveidota darba grupa Satversmes tiesas 2020.gada 12.novembra sprieduma lietā Nr. 2019-33-01 izpildei (turpmāk - Darba grupa), kurā tika iekļauti dažādu jomu speciālisti no vairākām nevalstiskajām organizācijām (tai skaitā - tās pārstāvoši advokāti), valsts pārvaldes iestāžu darbinieki un kristīgo konfesiju pārstāvji.

Saskaņā ar Rīkojumu, Darba grupas uzdevumi ir:

“2.1. līdz 2021.gada 5.martam iesniegt tieslietu ministram darba grupas darba plānu, ietverot tajā veicamos pasākumus, to izpildes termiņus un atskaitīšanās kārtību;

2.2. līdz 202l.gada 1.septembrim:

2.2.1. veikt ģimenes tiesisko attiecību regulējuma izpēti nolūkā izveidot tādu regulējumu, kas pilnvērtīgi nodrošinātu vecāku un bērnu tiesības uz sociālo un tiesisko aizsardzību un atbalstu;

2.2.2. apzināt starptautisko praksi (tai skaitā Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru) ģimenes tiesisko attiecību regulējuma jomā;

2.2.3. par 2.2.1. un 2.2.2.apakšpunktā noteikto uzdevumu izpildi informēt tieslietu ministru;

2.3. līdz 2022.gada 1.martam:

2.3.1. izstrādāt efektīvākos modeļus Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr.2019-33-01 izpildei un rīcības plānu attiecīgo modeļu ieviešanai;

2.3.2. sagatavot un iesniegt tieslietu ministram nepieciešamos tiesību aktu projektus”.

Par Saeimas Juridiskās komisijas un Sociālo un darba lietu komisijas darba grupu kopsēdi, kas ieplānota un notika 2021.gada 1.februārī (turpmāk - Kopsēde), Tieslietu ministrijas Darba grupas dalībniekiem oficiāli netika paziņots. Tikai Kopsēdes norises dienas rītā atsevišķi Darba grupas dalībnieki uzzināja, ka Tieslietu ministrija ir iesniegusi Kopsēdei izskatīšanai it kā Darba grupas ziņojumu “Par Civilās savienības likumprojekta saturu un virzību”.

Tādējādi ir ticis pārkāpts Rīkojuma 2.3.apakšpunkts, jo minētā sprieduma izpildei “nepieciešamais tiesību akta projekts”, kuru Tieslietu ministrija iesniedza Kopsēdei, ir tapis nevis Darba grupā, bet tieši pretēji - Darba grupu par šāda likumprojekta tapšanu neinformējot un ar Darba grupu par to vispār neapspriežot.

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta piektajā daļā ir noteikts, ka “valsts pārvalde savā darbībā ievēro labas pārvaldības principu”, kas ietver arī atklātību pret privātpersonu un sabiedrību, taisnīgu procedūru īstenošanu saprātīgā laikā un citus noteikumus, kuru mērķis ir panākt, lai valsts pārvalde ievērotu privātpersonu tiesības un tiesiskās intereses. Uzskatām, ka Tieslietu ministrija, Kopsēdei iesniedzot it kā Darba grupas pašas vai arī tās vārdā izstrādātu ziņojumu “Par Civilās savienības likumprojekta saturu un virzību”, ir maldinājusi gan mūs - Darba grupas locekļus, gan arī Saeimas deputātus. Kā jau norādīts,Darba grupa nav izstrādājusiCivilās savienības likumprojektu un šāds likumprojekts nekad nav bijis nevienas Darba grupas sēdes darba kārtībā. Tieslietu ministrija arī nav šādu likumprojektu piedāvājusi izskatīt Darba grupas sēžu starplaikos. Pretēji anotācijā norādītajam, Tieslietu ministrija, izstrādājot šo likumprojektu, nav konsultējusies ar Darba grupu.

Uzskatām, ka tādējādi Tieslietu ministrija ir rīkojusies neprofesionāli un neētiski, ir pārkāpusi labas pārvaldības principu un - pretēji tieslietu ministra izdotajam Rīkojumam - neiesaistīja Darba grupu Civilās savienības likumprojekta izstrādē. Tieslietu ministrijas amatpersonas bez Darba grupas iesaistes izlēma gan par likumprojekta izstrādes nepieciešamību, gan likumprojekta saturu, gan sākotnējo un tālāko virzību.

Darba grupas sēdēs, kuras 2021.gada laikā notika vismaz astoņas reizes, vairākkārt tika izteikts viedoklis, ka Satversmes tiesas 2020.gada 12.novembra spriedums lietā Nr. 20l9-33-01 ir jāizpilda, balstoties uz tā rezolutīvajā daļā ietverto uzdevumu, bet norobežojoties no Satversmes tiesas spriedumā sniegtās interpretācijas par ģimenes jēdzienu un citiem secinājumiem, kuri ietilpst likumdevēja ekskluzīvā kompetencē, nevis šīs vai jebkuras citas tiesas kompetencē.

Tāpat Darba grupā tika sniegti konkrēti priekšlikumi par normatīvo tiesību aktu grozījumiem, kas nepieciešami, lai nodrošinātu Satversmes tiesas 2020.gada 12.novembra sprieduma izpildi. Šie priekšlikumi tika pieņemti zināšanai un tos pēc būtības atbalstīja gandrīz visi Darba grupas dalībnieki, tomēr Tieslietu ministrijas amatpersonas bez Darba grupas dalībnieku iesaistes izlēma tos tālākai pieņemšanai Saeimā nevirzīt.

Retrospektīvi izvērtējot Darba grupas organizatoriskos un darba procesus kopsakarā ar tiesiskā un demokrātiskā valstī nepieņemamu Tieslietu ministrijas rīcību, slepus (aizmuguriski) virzot ziņojumu “Par Civilās savienības likumprojekta saturu un virzību”, mums jāsecina, ka Darba grupas ieguldītais darbs Tieslietu ministrijas ieskatā ir bijis nenozīmīgs un formāls. Iespējams, Darba grupas izveide ir bijusi tikai “izkārtne”, kuras aizsegā Tieslietu ministrija ir “spēlējusi demokrātiju”, paralēli īstenojot tikai nelielas Darba grupas dalībnieku daļas vēlmes un intereses. No Tieslietu ministrijas izstrādātā un Saeimā iesniegtā likumprojekta un tā apjomīgās anotācijas acīmredzami izriet, ka Tieslietu ministrija ir rīkojusies tikai un vienīgi pieteicējas Satversmes tiesas lietā Nr. 20l9-33-01 interesēs un šajā lietā kā vienīgās Satversmes tiesas pieaicinātās nevalstiskās organizācijas - biedrības “LGBT un viņu draugu apvienība Mozaīka” - interesēs. Citu Darba grupas dalībnieku iesniegtie priekšlikumi ir pilnībā ignorēti.

Tieslietu ministrijas piedāvātais likumprojekts ir vērsts uz “civilās savienības” kā laulības institūta surogāta radīšanu un ieviešanu Latvijas tiesību sistēmā, ko apliecina fakts, ka tā normas saistībā ar “civilās savienības” noslēdzēju pušu personiskām un mantiskām attiecībām lielākoties ir pārkopētas no attiecīgajām Civillikuma Ģimenes tiesību daļas normām. Iepriekšminēto īpaši apstiprina likumprojektā noteiktais aizliegums civilo savienību noslēgt personām, kuras “sastāv laulībā” (7.pants). Savukārt laulības institūta surogāta attiecināmību un piemērojamību viendzimuma pāriem pierāda šajā pašā pantā neesošs aizliegums “civilo savienību” noslēgt starp viena dzimuma personām, kurām noslēgt laulību aizliedz Civillikuma 35.pants. Visas un jebkuras šaubas, ka šis likumprojekts patiesībā ir veltīts viendzimuma pāriem, kliedē iepazīšanās ar tā anotāciju.

Tieslietu ministrijas publiski paustais, ka “ar laulību jauno likumprojektu salīdzināt nevar”[1], nav pamatots. Tieslietu ministrijai bez šaubām ir zināms, ka saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi valsts var izvēlēties, vai tā nosaka tiesisku regulējumu viendzimuma pāru attiecībām vai nē, taču, ja tā ir izvēlējusies tās tiesiski atzīt, tad valstij ir pienākums paredzēt viendzimuma pāru tiesības slēgt laulību.

Ar šāda likumprojekta izstrādi un iesniegšanu Tieslietu ministrija faktiski ir izdarījusi to pašu, ko līdz šim, iesniedzot Dzīvesbiedru likuma projektu, ir atkārtoti neveiksmīgi centusies izdarīt politiskā apvienība “Attīstībai/Par!”. Šāda Tieslietu ministrijas rīcība ir pretrunā ministra pārstāvētās partijas programmā norādītajām vērtībām[2].

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, mēs:

kategoriski norobežojamies no Tieslietu ministrijas ierēdņu izstrādātā un Saeimā iesniegtā Civilās savienības likuma projekta;
Tieslietu ministrijas izstrādātais un Saeimā iesniegtais Civilās savienības likuma projekts degradē ģimenes jēdzienu, tas nav nepieciešams divu pieaugušu cilvēku savstarpējo attiecību noregulēšanai, kā arī tas ir pretrunā bērnu labākajām interesēm augt ģimenē ar mammu un tēti.