Labdien, Ušakova kungs!
Stingri pieprasu, lai Jūs publiski atvainotos latviski runājošajai un domājošajai sabiedrības daļai par to, ko teicāt Eiropas dienas uzrunā, ka atrašanās “vienotā Krievijā” esot labākais, kas ar Latviju noticis šajā gadsimtā.
Tālāk paskaidrošu, kāpēc.
Šeit es neatgādināšu par Jūsu godaprāta un elementāras pašcieņas trūkumu, kad tā arī nesagaidījām Jūsu demisijas pieteikumu pēc Jūsu iepriekšējā “skandāla” - sarunas ar Šlesera kungu pie nejauši neizslēgta mikrofona. Tāpat, lai arī paliek Raiņa pieminekļa ietērpšana kliedzoši bezgaumīgā cirka tērpā, kas it kā esot pilnīgi “normaļna”, kā arī Jūsu līdzdalība pagalam nelatviskajos “Uzvaras” dienas svētkos, kuros tiek cildinātas ar Latvijas likumu noliegtās PSRS liecības un simboli. Līdz ar to droši varu teikt, ka piederu pie tās sabiedrības daļas, kuras uzticību Jums nebūs lemts baudīt “avansā”.
Atzīšos uzreiz, ka neuzskatu sevi par „slimīgu nacionālistu”, labējo, fašistu vai ko citu tādā garā, tāpat neesmu atrodams nevienas politiskās partijas vai organizācijas rindās. Esmu puika no laukiem, dzimis un audzis Latvijā, politiskajos gāganu karos neieklausos tikpat kā nemaz un televizora ekrānu skatu tikai ārkārtas gadījumos. Tik vien varu teikt, ka man rūp mani līdzcilvēki, manas tautas nākotne un kultūrvide, kurā dzīvoju. Un, lūk, ar vienu vienīgu gājienu Jūs pamanījāties uzspļaut itin visam, kas man (un ne man vienam) ir svēts. Turklāt, Jūs to paveicāt diezgan izmanīgā un aukstasinīgā veidā.
Dienā, kad lielākā daļa Latvijas pamatiedzīvotāju ar sakostiem zobiem novēro līdz galam neizprotamus svētkus “minoritāšu” izpildījumā un mūsu pašu piekūni skrien “Uzvaras” laukuma virzienā, arī Jūs pamanāties sarūgtināt. Ar dziļu dusmu grumbu pierē noskatījos Jūsu pašpuiciski nevērīgo pārteikšanās videoliecību, kas nu jau avīžnieciskā neapdomībā pasludināta par kārtējo “skandālu”. Manās acīs tas vairāk ir skumji, ne tik daudz skandalozi. Runa, protams, ir par Jūsu Eiropas dienas uzrunu, kurā sacījāt, ka atrašanās “vienotā Krievijā” esot labākais, kas ar Latviju noticis šajā gadsimtā. Taču vēl jo sāpīgāks ir fakts, ka šis mēles klupiens Jums šķiet pietiekami necils, lai nebūtu atvainošanās vērts.
Runājot ne tikai savā vārdā, es būtu ļoti pateicīgs, ja Jūs spētu rast sevī pietiekami daudz cieņas un atbildības Rīgas iedzīvotāju un Latvijas pilsoņu priekšā, lai publiski atvainotos par šo nejauko misēkli. Šī nav tikai principiāla “piesiešanās pie vārdiem”, bet vairāk gan aicinājums Jūs izdarīt publisku žestu, kas apliecinātu to, ka Jūs cienāt valsti, kuras galvaspilsētas mērs esat, un pašaizliedzīgi darbojaties tikai un vienīgi tās interesēs. Un vienlaikus tas apliecinātu, ka visas nejaukās baumas par Jūsu promaskaviskajām interesēm ir tikai sliktu ļaužu mēles trīšana.
Var jau būt, ka šis viss ir tikai nieki un es lieki satraucos. Un var būt, ka tā tik tiešām bija nejauša pārteikšanās. Taču ļaujiet atgādināt, ka arī kriminālatbildība ir piemērojama par klajām „nejaušībām“. Un atvainošanās šajā gadījumā ir mazākā dāvana, ko Jūs varētu sarūpēt latviešiem nu jau pagājušajos Eiropas dienas svētkos. Kaut arī neesmu dzimis Rīgā, tomēr uzskatu, ka galvaspilsētas mērs ir gluži kā lielais brālis visiem Latvijas pilsētu mēriem. Un ja paraugu nevar ņemt no lielā brāļa, tad situācija ir gaužām nelāga.
Nobeigumā tik vien kā aicināšu aizdomāties par šo dīvaino situāciju, par citātu izmantojot ļoti trāpīgu portāla TVNET komentāru, kura autors sevi dēvē par „runājošu ēzeli“. „[...] piemēram, ja Vācijā kāds politiķis svētkos pateiktu, ka labākais kas ar Vāciju noticis ir Trešais reihs, arī pietiktu ar "ui, pārteicos, es gribēju teikt Eiropa"?“
Ar pateicību jau iepriekš un cerību uz sapratni,
Arvīds Saulītis no Bauskas, bet „ar vienu kāju” rīdzinieks