Ziemassvētku priekšvakara teju vai sensacionālā ziņa par to, ka Latvijas Republikas kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende «pagaidām atlikusi» līguma parakstīšanu ar konkursa komisijas akceptēto Latvijas Nacionālās operas (LNO) direktora amata pretendentu Andreju Žagaru, rada vairāk neizpratnes nekā skaidrību.
No vienas puses, Kultūras ministrijas (KM) lēmums, spriežot pēc KM izplatītā paziņojuma teksta, balstīts uz to, ka ministres rokās «nonākusi papildu informācija, kas liecina par, iespējams, nopietnām finanšu problēmām Kultūras ministrijas pārraudzībā esošajā iestādē». Protams, KM ir jāreaģē. No otras puses, operas direktora krēsla šūpošana ir dienišķs cirks, ko vērojam jau daudzu gadu garumā. Kopš 1996. gada, kad toreizējais kultūras ministrs Rihards Pīks šajā amatā apstiprināja Andreju Žagaru, ir laikam piektā reize, kad LNO nu jau bijušajam direktoram tiek publiski inkriminēta nesaimnieciska rīcība. Nesniedzot skaidru informāciju sabiedrībai, šie apvainojumi ir pārauguši baumās par «izšķērdētiem miljoniem». Līdz šim nekad tās nav izrādījušās patiesība. Operas parādi ir tikuši norakstīti, jo parasti radušies allaž mainīgo un ļurkaino valdību neprofesionālo lēmumu rezultātā, kas, mēģinot ietaupīt uz kultūras rēķina, parasti centušās iekļaut operu tādā budžeta režīmā, kādā tā vienkārši nespēj normāli funkcionēt.
Andreja Žagara neapstiprināšanas gadījumā bažas dara ne tik daudz KM reakcija uz finanšu pārkāpumiem (ja tādi ir, nav šaubu, ir jāpieņem pamatots lēmums), cik aizdomas, ka ar šo neapstiprināšanu viss nebūt nav tik labā kārtībā, kā izskatās. Ziņojums, ko pirms Ziemassvētkiem KM noraidīja sabiedrībai, ir vienkārši murgains. Izplatītajā paziņojumā, ko varētu kvalificēt kā divdomīgas ekvilibristikas paraugu, sastopami tādi verbāli nonsensa paraugi kā: «Pamatojoties uz faktiem un pamatotām šaubām par to, ka finanšu problēmas radušās, visticamāk, nesaimnieciskas rīcības dēļ [..]» Diezin vai pat pasaulslavenais Luisa Kerola Aizspogulijas tēls Oliņš Boliņš to spētu izskaidrot. Ja Žagars jāatlaiž, bet KM valsts sekretāre Solvita Zvidriņa jāatstādina, tad ne jau «pamatojoties uz [..] pamatotām šaubām.» Nu nedrīkst valdība raidīt sabiedrībai šādus mesidžus, jo tā rodas visas iespējamās baumas un minējumi!
Jo vairāk tāpēc, ka baumas un minējumi par to, ka Andrejs Žagars beidzot lidos, sākās jau rudenī pēc jaunās valdības apstiprināšanas. Aizkulisēs tika minēti divi argumenti. Viens no tiem – iepriekšējā operas skandāla galvenais nemiera gars bija LNO arodbiedrības valdes priekšsēdētājs mūziķis Aldis Grunde. Viņš ir pašreizējās kultūras ministres partijas biedrs un balotējās Saeimas vēlēšanās. Aizkulišu prognožu meistari mēļoja – gan jau biedri Žagara noņemšanu nokārtos.
Jāātgādina – šā gada augustā daudz tika debatēts par finanšu mijkrēsli LNO, jo LNO pieprasīja papildu naudu pusmiljona latu apmērā, bet LNO arodbiedrība vainoja vadību nepamatotos tēriņos, kuri gan galu galā izrādījās daudzkārt mazāki un pamatoti.
Tāpat var pieņemt, ka Andrejs Žagars ir vienkārši piegriezies KM birokrātijai un politiskajai elitei. Nebeidzamajā budžeta šķērēšanas farsā, kas Latvijā dažādos gados un ar dažādiem ieganstiem atkārtojas gadu no gada, atšķirībā no citiem teātru direktoriem LNO vadītājs vienīgais ir bijis nevis pakļāvīgi pielaidīgs, bet visnotaļ dumpīgs un nepakļāvīgs. Pārējie direktori allaž ir piekrituši visiem samazinājumiem un griezumiem, bet opera tam ir pretojusies.
Neraugoties uz to, ka Andrejs Žagars apkaunojošā veidā ir padzīts no operas direktora krēsla, viņa ieguldījums LNO attīstībā nebūs aizēnojams ne ar kādiem finanšu skandāliem. Tieši Andrejs Žagars 1996. gadā, saņemot operas vadības grožus, to no provinciālas, slikti apmeklētas kultūras iestādes padarīja par vienu no Latvijas atpazīstamākajiem zīmoliem pasaulē. Tieši Andreja Žagara vadības laikā sākās Latvijas operzvaigžņu triumfa gājiens pa pasaules vadošo opernamu skatuvēm. Tieši Andrejs Žagars riskēja un uzticēja vadošās lomas jaunajiem talantiem, pat ja tiem nebija atbilstošas akadēmiskas izglītības. Pateicoties Andreja Žagara atbalstam, pasaules mērogā atmirdzēja diriģenta Andra Nelsona talants. Neaizmirsīsim, kā savulaik internetā Žagars par savu izvēli tika lamāts, bet žulti izvirda arī nopelniem bagāti Latvijas kultūras darbinieki. Pirms tagad kritizēt Andreju Žagaru, atbildiet sev uz jautājumu – vai jūs kaut ko zināt par lietuviešu, somu, igauņu un zviedru operu? Un tad padomājiet, kāpēc viņi speciāli brauc uz Rīgu baudīt tieši LNO sniegumu.