Jo dziļāk rudenī, jo tālāk purvā. Šonedēļ gandrīz ar simtprocentīgu garantiju var atzīt, ka taisnība atkal bijusi tiem, kas teica – noteikti būs vēl sliktāk. Tā vien šķiet drīz pat rūdīti pesimisti sāks bālēt vai ķert pēc baldriāna pilieniem.
Jo dziļāk rudenī, jo tālāk purvā. Šonedēļ gandrīz ar simtprocentīgu garantiju var atzīt, ka taisnība atkal bijusi tiem, kas teica – noteikti būs vēl sliktāk. Tā vien šķiet drīz pat rūdīti pesimisti sāks bālēt vai ķert pēc baldriāna pilieniem.
Pienācis laiks saukt lietas īstajos vārdos. Politiskais cirks, ko ik nedēļu vērojam Dombura šovā un ziņu slejās no nekaitīga farsa ir pārvērties bīstamā spēkā, kas draud iznīcināt Latviju. Varu tikai piekrist rakstniecei Gundegai Repšei, kas ceturtdienas 100g kultūras finanšu ministru Eināru Repši salīdzināja ar Augustu Vosu, piebilstot, ka pēdējam vismaz Džemma Skulme kaut ko varējusi ieskaidrot. Manuprāt, valdošā koalīcija un tās, tā sauktie, labi paēdušie sociālie partneri, apzinoties vai neapzinoties, mēģina Latvijai nodarīt ne mazāku ļaunumu kā Voss ar Pelši kopā ņemti. Jo kāda gan starpība, kālab tiek iznīcināts Latvijas valstiskuma pamats kultūra, izglītība, medicīna, policija – visvarenās ekonomijas, vai sociālistiskā internacionālisma vārdā. Es nezinu, vai ir tik traki, ka Latviju pārņēmusi globāla ļaunuma koalīcija, bet diemžēl tās pārstāvji, tā vietā, lai domātu par tautu, rīkojas, it kā būtu kādas privātbankas darbinieki. Man vairs nav nekādu ilūziju, ka viņi mēģina glābt valsti – viņi cenšas glābt savu biznesu.
Pareizais jautājums šodien ir nevis «kā ir», bet gan «ko darīt»? Dievs sargi, neaicinu nevienu ņemt rokā dakšas. Mums jātiek galā bez sūdainiem mietiem un ņemot talkā smadzenes. Tā pirmā lieta – katram pienācis laiks izšķirties, vai viņš notiekošo turpina atbalstīt. Un neuzpirkties uz politiķu aicinājumiem viņus appuišot. Es lieliski saprotu dažu kultūras cilvēku vēlmi pasargāt savu konkrēto kultūras kantorīti un projektiņu, tomēr puszagšus uķi, uķi spēlītes varas neformālo padomnieku statusā un ciešanu pilnais vaigs publiskajā telpā ir divkosība, kas pie laba gala nevedīs. Par šiem darbiem tāpat visi visu zina un, kad kultūras darbinieku tolerantā kašķa nemeklēšanas mērs piepildīsies, ar tādu reputāciju turpināt pastāvēt kultūras vidē vairs nebūs iespējams.
Ko darīt konkrēti? Jaunnedēļ ejiet parakstīties par savu atbalstu kultūrai un atbalstiet arī plānoto Mākslas akadēmijas studentu un pasniedzēju akciju – protestu pret visnotaļ bezjēdzīgajiem mākslas augstskolu apvienošanas plāniem tikai tāpēc, ka kādam šķiet – Latvijā esot par daudz augstākās izglītības iestāžu. Tikai neko nelauziet un nesitiet!
Radošo savienību dzīlēs tiek apspriestas vairākas idejas. Šobrīd, kad top šīs rindas e-pasts burtiski vārās par domu nesadarboties ar varu 18. novembra svinību laikā. Tās ideja – lai nebūtu kārtējā situācija, kad Latvijas valsti izpostījušie politiķi svētkos pasit vīzdegunīgi knipi un pazīmējas kultūras gaismā – hei, čīgātāji, dodiet mums mūziku! – viņus šajos pasākumos neatbalstīt. Idejas piekritēji uzskata, lai tad nu politiķi fonogrammas pavadījumā tā smuki padancā ar saviem sociālajiem partneriem. Protams, šajā situācijā nevajadzētu domāt, ka tas ir 18. novembra boikots. Tas būtu politiķu boikots.
Izklausās smuki, bet zinu, ka ne visi par to ir sajūsmā. Mūziķi un aktieri, kuriem jāspēlē svētku koncertos, par šo ideju tagad jūtas ne mazums apmulsuši, jo līgumi noslēgti un programmas izveidotas. Bet varbūt vajag pavērst akciju citā virzienā? Jo var taču, piemēram, uzstāties, parādot savu attieksmi. Latvijas jaunākajā vēsturē reiz līdzīgu pilsonisku soli reiz spēra arhibīskaps Jānis Vanags, protestējot pret smago situāciju valstī. Toreiz šai baznīcas akcijai bija liela rezonanse.
Bet nesadarboties ar tiem, kas posta Latvijas valsti, iespējams pavisam vienkārši. Var taču atteikties no balles pie prezidenta, var aiziet iedegt svecīti vai nolikt ziedus pusstundu pirms vai pēc oficiozu izsludinātā pasākuma. Un neiet uz partiju rīkotiem brīvdabas burziņiem dažādos laukumos un krastmalās. Lai nodziedātu Dievs svētī Latviju nudien nav vajadzīgs valdošās koalīcijas starta signāls vai laipnā atļauja.