Pēdējo pāris nedēļu laikā bijām liecinieki vairākkārtējiem ministru prezidenta Valda Dombrovska solījumiem par to, ka nākamajā gadā kultūras budžets samazināts netiks. Ja atceraties, kā starpnieki, kas šo vēsti raidīja tālāk tautai, uzstājās gan tā sauktais kultūras iestāžu direktoru klubs – biedrība Laiks kultūrai, gan pats kultūras ministrs Ints Dālderis, kuri lika savu godu ķīlā, ka... Viss korekti un atbilstoši etiķetei. Nopietnā valstī šāds solījums tiktu uztverts augstākā mērā nopietni, bet Latvijas runasvīru morāle šķiet ļautu revidēt pat elementāros Ņūtona fizikas likumus, ja vien tie tiktu klāt Visuma likumībām.
Šonedēļ burvīgo idili kultūras budžeta jautājumā izjauca kāds nezin no kurienes radies Valsts kancelejas veiktais valsts pārvaldes funkciju audita ziņojums. Tā izcelsme ir tikpat noslēpumaina un mistiska kā lielais un varenais Big Bang, kuru mums tik amizanti cenšas izskaidrot Stīvena Hokinga kungs. To, kas masu mediju telpā notika aizvakar pēcpusdienā, grūti vienā īsā komentārā aprakstīt. Te pat nav vērts lietot banālo salīdzinājumu par akmeni lapseņu pūznī. Diezin vai amerikāņu atomzemūdenes uzniršana Rīgas Zooloģiskā dārza behemotu baseinā tālajos pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados, pašā aukstā kara plaukumā spētu radīt lielāku kņadu. Kad noskaidrojās, ka auditā ierosināts griezt, kas finansistu valodā joprojām tiek gļēvi saukts par konsolidāciju, nākamā gada budžetu gandrīz visās jomās, tad nu Valsts kanceleja, kā teikts vecos rakstos, dabūja «matiht taa sehra smakku».
Kāda nu tur sēra smaka! Iekšlietu ministrija sava paziņojuma pirmajā rindkopā skaidrā tekstā iesaka valsts līdzekļus «taupīt, likvidējot valsts kanceleju». «Nekompetenti sagatavots teorētisks dokuments, kura ieviešana dzīvē nav iespējama,» tā ieteikumus raksturoja kultūras ministrs Ints Dālderis. «Strukturālo reformu piedāvājuma vietā ministrijas no Funkciju vērtēšanas darba grupas ir saņēmušas mehāniski samazināta budžeta piedāvājumu,» – neapmierināto korim piebalsoja diplomātiskais Ārlietu ministrs Aivis Ronis. Dienas beigās tā vien šķita – vismaz reiz vienā jautājumā vairākums mūsu valdības ministru beidzot ir vienisprātis (izņemot, protams, Excel tabulas virtuozus no Finanšu ministrijas) – pē, Valsts kanceleja nelabi ož! Varētu gan domāt, ka šī iestāde ir institūcija par sevi, deus ex machina, Balss, kas teica: «Un tapa gaisma», vai vismaz Silmaču krāsns, kam reiz taču jāuzsprāgst.
Man kā vidusmēra Latvijas pilsonim līdz šim bija ilūzija, ka Ministru kabinets tāpēc jau arī ir Ministru kabinets, lai zinātu to, kas notiek valstī un kādā virzienā to stūrē viņu pašu iniciētas «nekompetenti sagatavotus» dokumentus ražojošas komisijas. Bet nu izrādās, melnais caurums, kurā pazūd visi labie nodomi tagad esot Valsts kanceleja, kura cita starpā nodarbojas tieši ar dažādu valsts iestāžu funkciju auditu veikšanu. Tad nu jājautā, par ko šobrīd lielais ir sašutums – par to, ka dokuments «nekompetents», vai par to, ka sakrālā informācija par 2011. gada budžeta patieso konsolidāciju, ko taču nekādi nevar izpaust pirms vēlēšanām, priekšlaicīgi noplūdusi presē.
Kas attiecas uz darba grupas priekšlikumiem, no kuriem daļa tiešām neizskatās apveltīti ar jelkādu kultūras kompetences koeficientu, kas ir kaut par iedaļu lielāks nekā formulējumā «kādreiz pa televizoru paskatos kādu mākslas filmu», tad Delfu portālā publicētā griešanas versija ir šāda: «Uz teātru, izrāžu un koncertdarbības rēķina – 1,5 miljonus latu jeb 13,2%, uz muzeju un izstāžu rēķina - 981 267 latu, bet filmu nozarē konsolidēt 313 203 latu. Kultūras procesu veicināšanas, pieminekļu aizsardzības un arhīvu jomā auditori rosina konsolidēt 704 174 latu jeb 13,7%, bet dažus desmitus tūkstošus latu – vēl citās jomās.» Mēģināju saprast, kas attiecībā uz kultūru ierakstīts dokumentā: Funkciju izvērtēšanas darba grupas priekšlikumi no valsts budžeta finansēto funkciju izpildes organizācijā. Tāpat vienkārši ar prātu un bez pudeles Hennesy tas nav saprotams.