"Palikuse bārenīte", savā mūžā daudz izcietusī latvju tauta ilgi neskuma. Jau pierasts, ziniet, turklāt premjerkandidāts un potenciālais nācijas glābējs Dombrovska kungs šonedēļ tika pieteikts teju vai rekordtempā.
Nu tik jaunnedēļ atliek izveidot supervaldību, kas, cerams, ne vien pratīs budžetam (īpaši neattapīgajiem paskaidroju – latvju tautai) nošņāpt vēl nieka 700 miljonus, bet arī sabalansēs ministru kāri vizināties biezos uz līzinga lienētos limuzīnos. Jācer vien, ka melnajā Parex bankas caurumā neatklāsies vēl kāds iztukšīts kambaris, kurā steidzamības kārtā vajadzēs iebērt dažas tonnas pasaulē stiprākās papīrnaudas, kā dēļ nāksies nošņāpt tautai vēl otrus 700 miljonus. Bet tad jau vasara būs klāt, saule spīdēs spožāk, mežā sāksies ogas un murķeļi – gan izdzīvosim.
Lielā klasiķa Blaumaņa spalvas cienīgajai nedēļas politiskajai dramaturģijai – nudien šovs teju vai Ļaunā gara līmenī – netrūkst ne negaidītu sižeta pavērsienu, ne sava precēties kāra Pietera. Tā vien šķiet, līdzšinējai Saeimas atlaidējai un visas šīs laupītāju bandas potenciālajai izgaiņāt kārotājai labējai opozīcijai, varas pīrāga smaržu sajutušai, Saeimas atlaišana vairs nav prātā. Jācer vien, ka Zatlera kunga nosauktā pilnā loze, kā tas jau Blaumaņa kunga dramaturģijā viedi tika norādīts, neizrādīsies vien drukas kļūda kādā laikrakstā.
Ko no tā visa var gaidīt kultūras darbinieki? Neko! Nedēļas politisko debašu karstumā vārds kultūra parādījās tik vien, cik Tautas partijas apmaksātajā reklāmā Latvijas televīzijā. Maģiskais vārds krīze topošās valdības slengā pilnīgi droši nozīmē – kultūra, stāvi pie ratiem. Aizmirstiet par Dziesmu svētku likumu, par likumu, kas noteica garantētu ikgadēju finansējuma pieaugumu Valsts kultūrkapitāla fondam, dažādiem smukiem memorandiem! Drīzāk gan, izmantojot vispārējo haosu, kāds mudīgs pagastvecis aizklapēs finansējumu vietējam korim, deju kolektīvam vai kādai citai tikpat nožēlojamai pašdarbnieku vajadzībai. Kurš sacījis, ka Latvija esot dziedoša zeme? Tā teikt, mūsu rīcībā ir pavisam citas ziņas...
Kamēr politiķi politiķojas, šonedēļ kultūrā šis tas tomēr notiek. Jo izrādās, var iztikt arī bez viņu iejūtīgās un gudrās virsvadības. Vēl šodien un rīt Ķīpsalā notiek gadskārtējā grāmatu izstāde, kas piedāvā ne vien ierasto andeli pa lēto, bet arī visnotaļ saturīgu programmu smadzenēm. Tajā piedalās un par savām grāmatām stāsta rakstnieki, dzejnieki, psihoterapeiti, žurnālisti. Lai arī krīze, uz Rīgu atbraukuši vairāki ārzemju autori – autogrāfu kolekcionāriem ir vērts pacensties kādu no viņiem nomedīt klusākā izstāžu zāles stūrī un izlūgties kāroto ierakstu grāmatā.
Alvis Hermanis un Māra Ķimele Jaunajā Rīgas teātrī šonedēļ piedāvā pat divas pirmizrādes – tikai nacionālā dramaturģija un nacionālas tēmas vien! Baidos gan, lai glābtu Latviju, uz skatuves būtu jāaicina ne vien Zilākalna Martas gars, bet arī pirmais prezidents Ulmanis un visi senlatviešu virsaiši, krīvu krīvu Niedrīšu Vidvudu ieskaitot, jo ziepes viņu brašie pēcteči ir savārījuši pamatīgas.
Var jau būt, ka glābiņš meklējams nevis stipro garu modināšanā un palīgā saukšanā, bet Denija Boila piedāvātajā apcerē par to, kā sevi var nodrošināt uz mūžu, vinnējot spēlē – Vai gribi būt miljonārs. Oskarotā filma Graustu miljonārs gluži oficiāli nonākusi līdz kino ekrāniem Latvijā, un tie, kas nekačā principā vai nezina, no kurienes nokačāt, nu var paši apskatīt kino brīnumu, kas pieveicis pašu Holivudu. Protams, ja pirms algas varat sagrabināt biļetei.
Bet doma – ar vienu rokas kustību izvilkt laimīgo lozi – eh, cik kārdinoša! Ja vēl varētu spēļu automātos par svešu naudiņu uzspēlēt. Cerams, vien, tā nebūs SVF piešķirtā naudiņa.