Negaršīgā biešu zupa
Nezinu, vai tas tā šķiet man vienam, bet apsēstība ar visiem iespējamajiem pasaules gala scenārijiem kļūst par Rietumu sabiedrības psihisku novirzi, kura jau sāk pārkāpt labas gaumes robežas. It kā žurnālists, sazin kāds tur Kirčiks, šonedēļ Foreign Policy publicējis Eiropas sliktāko attīstības scenāriju, kas vainagojas ar Narvas okupāciju 2022. gadā. Lasu virsrakstu un domāju, kāda velna pēc latviešu mediji to metas pārpublicēt? Kaut kāds yankie kaut kur Amerikā masturbē ar savām nākotnes fantāzijām par pasaules otru malu, bet kāds to uztver nopietni. Kā ironizēja viens no komentāru autoriem – tantei Veltai Rogovkā negaršo biešu zupa. Kāpēc tad tā nav ziņa numur viens Latvijas mediju telpā?
Tā vietā, lai publicētu visu, kas mētājas pasaules žogmalēs un ko jautrības labad driķē Huffington Post vai The Sun, reizēm derētu papētīt, kurš šiem kirčikiem algu maksā. Ja runājam par Foreign Policy, pēdējās sensācijas autoru, šis Amerikā bāzētais mediju brīnums savus lasītājus Starptautiskajā sieviešu dienā (!) uzlecošā banerī sveic pat vēl 9. marta pēcpusdienā. Ar to nenodarbojas pat mans iecienītais izdevums Komsomoļskaja pravda, kurš šonedēļ vēsta, ka Latvijas armijas ekipējums derot tikai kaujām Āfrikas tuksnesī. Šo viņiem nevajadzēja drukāt, nu redaktoriem tiks kārtīgi pipari, jo tad jau - ai, kāda laža - iznāk, ka Latvija nemaz nespēj apdraudēt savu allaž par visu aizvainoto kaimiņvalsti, bet gatavojas karot Burkinafaso.
Pašu mājās turpinās Svētā Maurīcija brīnumdarbi frontes līnijā starp valdību un tautu. Auguļa kunga paziņojums par to, ka ceļu remontam varētu tērēt 2. līmeņa pensijas, ir radījis furoru. Varu iedomāties, kā tagad priecājas Auguļa politisko oponentu Saskaņas reklāmvīri. Pēc šādiem paziņojumiem stāsts par kapu tramvaju izčākstēs kā samīts pūpēdis. Gara acīm jau redzu reklāmas rullīšus ar apmērām šādu saturu - vai jūs tiešām balsosiet par tiem, kas gadu desmitiem nelabo ceļus, bet tagad grib sabērt bedrēs jūsu pensijas naudu? Cits jautājums, protams, ir kolēģa Jura Paidera jau gadiem iecienītā tēma par pensiju 2. līmeņa apšaubāmo apsaimniekošanas efektivitāti bankās, bet to šoreiz neskarsim, jo šis taču ir kultūras komentārs un būtu loģiski pievērsties visdažādāko kultūrpolitisko un kultūras jautājumu risināšanai. Arī tad, ja tie, iespējams, nobāl 2022. gadā okupētās Narvas vai latviešu rakstnieka romāna priekšā, kurā 1940. gadā Latvijas armija pieveic padomju karaspēku.
Lielās mūzikas balvas pasniegšanas ceremonija bija skaists vainagojums aizvadītajai mūzikas sezonai. Žūrija nosaukusi spilgtākās gada virsotnes mūzikā, īpašs prieks par to, ka divu maestro - Paula un Jansona - satikšanās mūzikā kļuvusi par gada koncertu Latvijā. Nerunājot par visām izcilajām mūzikas kvalitātēm, šis ir stāsts par diviem kungiem, kas visu mūžu, nereti spītējot apstākļiem, profesionāli dara darbu, sniedzot paraugu jebkurā dzīves jomā un nozarē.
Radošās savienības savukārt pavasari gaida ar cerību, ka līdz ar pavasara lediem beidzot reāli sakustēsies iestrēgušais Radošo personu un organizāciju likumprojekts. Lielu daļu radošo 2. pensijas līmeņa smalkumi neuztrauc, viņiem nekas vairāk par sociālajiem pabalstiem netiks, jo valsts viņus vienkārši diskriminē jomās, kas normālu līgumdarbu strādājošam šķiet pašsaprotamas un elementāras.
Redzēsim arī, vai atmirdzēs gaisma nekustamā īpašuma nodokļa batālijās (NĪN), kas gan skar jebkuru Latvijas iedzīvotāju. Var jau būt, ka Džemmas Skulmes Mežaparka mājas paceltais jautājums piespiedīs ierēdņus atcerēties, ka cilvēki ir ne tikai viņi. Bēdīgi slavenais NĪN dzen mežā ne jau tikai slavenus māksliniekus, bet jebkuru pensionāru un mazo algu saņēmēju. Ciniskie padomi, pārdodiet savu īpašumu un pārcelieties kaut kur uz pierobežu, kur viss lētāks, diezin vai ir tie, ko tagad vajadzētu mētāt. Tad jau varētu arī lētu eitanāziju piedāvāt.
Gleznotāja Džemma Skulme NĪN lietā nesimbolizē latviešu kultūru vai mākslu. Viņa pārstāv visus tos valsts iedzīvotājus, kas godprātīgi kalpojuši šai zemei, bet mūža beigās pelnītās cieņas vietā saņem ciniskus nodokļus komplektā ar valsts un pašvaldību politiķu muļķīgām izrīcībām. Tieši tāpat kā tie Bauskas puses iedzīvotāji, kuru ceļi ir tik nepanesami neizbraucami, ka viņi gatavi sākt protestu akcijas.