Kurš atbildēs par brāķi
Liela ņemšanās medijos notiek ap Latvijas Radio (LR) valdes priekšsēdētāja Alda Pauliņa atkāpšanos. Viņš kā iemeslus aiziešanai no amata publiski nosaucis «Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) iejaukšanos LR darbā, kā arī padomes kompetences trūkumu un nesaskaņas LR valdē.»
Vakar savukārt bijusī NEPLP pārstāve Aija DuļevskaCālīte, atjaunojot līdzsvaru retorikā, nāca klajā ar paziņojumu: «Iepriekšējā NEPLP apsvēra iespēju atlaist visu LR valdi, jo tā nespēja sastrādāties, kas traucēja pieņemt nopietnus un radikālus lēmumus, kas nāktu par labu medija attīstībai. LR valde netika atlaista tikai tāpēc, ka NEPLP cerēja situāciju atrisināt un pārrunās ar LR valdi ieguldīja lielas pūles, piesaistot arī saskarsmes trenerus un personāla atlases kompāniju, kura uzskatīja, ka konflikta risināšanai LR valdē nepieciešams ieviest mediatoru.»
Situācija Latvijas apstākļiem ir lielā mērā tipiska. Uz laipas satikušies divi, kas verbāli badīsies. Ceturtā vara, sabiedrības sargsuņi žurnālisti, turklāt sabiedriskajā medijā, tikmēr pārtiek no nabadzības grašiem, kaut priekšniecība un viņu uzraudzītāji gadiem tarkšķ par kopējo mediju telpu, žurnālistikas profesionalitāti, vienoto sabiedrisko mediju utt. Tikai no tā nemainās nekas. Vēl vairāk, šis paziņojums ir komisks. LR valde bija tipisks iepriekšējās NEPLP darbības produkts, kas tika pasniegts kā revolucionārs un drosmīgs lēmums brīdī, kad pašu NEPLP Saeimas deputāti gribēja patriekt tās absolūtā bezjēdzīguma dēļ.
Tā bija tieši Aijas DuļevskasCālītes un Ainara Dimanta laika NEPLP, kas pieņēma lēmumu iecelt amatos tagad lamāto Alda Pauliņa vadīto valdi, kas, izrādās, teju vai visa esot nekam nederīga un atlaižama. Toreiz tā pie amatiem tika, visticamāk, tāpēc, ka vajadzēja izslēgt no spēles iepriekšējo LR vadītāju Jāni Siksni, kam piemita niķis runāt pretim NEPLP tā sauktajiem profesionāļiem. Pēc šī nesaprotamā lēmuma ironizēja daudzi. Jaunās valdes profesionālā pieredze radio lomā lika šaubīties pat nespeciālistiem, kam LR problēmas bija visai tālas.
Uztraucās klausītāji, iebilda žurnālisti, kurus NEPLP toreiz ignorēja klasiskā birokrātu stilā. Rīkot atkārtotas LR valdes un tā priekšsēdētāja vēlēšanas aicināja LR kolektīvs, vairākas arodbiedrības. Pat deputāti un ministri izteica publiski izbrīnu par šādu NEPLP lēmumu. Pārbaudīju aģentūras LETA arhīvu. Tur iespējams atrast desmitiem publikāciju, kur pausta neizpratne par šo lēmumu. Vai jūs domājat,
NEPLP kādu uzklausīja? Kā dziedāja Vladimirs Visockis - žirafe ir liela, tai labāk redzams. NEPLP veiksmīgi atvairīja iebildumus, bet Dimanta kungs paziņoja, ka šī valde esot spēcīgāka par Siksni tieši vadības ziņā. Bet nu padomājiet, kādas hamletiskas kaislības pēc tam plosījušās aizkulisēs: meklēti saskarsmes treneri, personāla atlases kompānijas un pat kaut kas tik eksotisks kā mediators. Sviests!
Mantra - jaunā valde esot profesionālāka - šķiet, ir izskanējusi. Kurš tagad atbildēs par brāķi? Protams, neviens, jo šī ir Latvija. Tas, ko vienreiz vajadzētu izdarīt pavisam vienkārši - beigt izrādīt liekulīgas rūpes par mediju situāciju valstī un sākt atbalstīt sabiedriskos medijus ar pietiekamu finansējumu. Situācija, kad žurnālisti cīnās par ārstu, policistu un skolotāju algām, ir vienkārši absurda, jo vissliktāk atalgotie ir paši žurnālisti. Bet, kamēr nozare grimst nabadzībā, kaut kur gaiteņos bīda amatus un naudu, kura pazūd kā caurā mucā.
Savukārt, kad NEPLP sastāvā notiek kārtējā rotācija un jauno ekspertu atlase, pa radošajām savienībām sāk spietot silto amatu pretendenti, kas vēlas iekļūt NEPLP. Pārsvarā neveiksmīgi trešās šķiras mediju darboņi, kas labākajā gadījumā redaktorējuši kādu maza resora izdevumu, ko neviens tirgus dalībnieks pircējs mūžā nav rokā turējis. Radošās savienības viņiem vajag tāpēc, ka nolikumā ir prasība - jābūt kādai radošo savienību rekomendācijai. Interesanti, ka NEPLP amatos pēdējos gados nekad nav apstiprināti profesionāļi, kas tiešām kaut ko saprot no medijiem un arī meklē rekomendācijas, bet gan dīvainīši, par kuriem pēc tam nozarē strādājošie brīnās - kas viņi tādi vispār ir. Un pēc tam brīnās sabiedrība - žurnālisti nepaēduši, Krievijas propaganda mūs smērē pa sienām, raidījumi neinteresanti un kas tik vēl. Bet kurš tad to visu rada?