Jautras lietiņas
Tā nu pie mums mēdz notikt. Vispirms ar lielu blīkšķi arestē uz pāris dienām, uztaisa šovu uz pāris nedēļām, ko vienīgie pareizie žurnālisti pasludina teju par Latvijas jaunā taisnīguma un uzplaukuma ēras sākumu.
Pēc tam tas viss izčākst kā tāds vecs pūpēdis, pārvēršot notikumu draņķīgā operetē. Tās meldiņu par ļaunajiem oligarhiem laiku pa laikam uzvelk nervozi pilsoņi, bet nekas no tā nemainās, jo paši ļautiņi, nedaudz pārfrāzējot krievu klasiķi, tā vietā, lai veiktu darba tiešos pienākumus, dzied koros. Interesanti - vai vakar pasludinātās oligarhu lietas bezsaules noriets beidzot nozīmēs arī to, ka, priekšvēlēšanu laikam pienākot, būs atrasti mazāk teiksmaini Latvijas neveiksmju cēloņi, vai joprojām, aplūkojot Latvijā pēc Kristus dzimšanas notikušo, visā tiks vainoti 3A? Nē, ir jau, protams, ērti - tiklīdz kāds aizspricē garām podam, vainīgi oligarhi. Bet tā jau sen ir folklora, nevis dzīve.
Kāds sazvērestību teoriju cienītājs vakar paguva paironizēt, ka ziņa par KNAB oligarhu lietas izmeklēšanu esot palaista tautās, lai dzēstu to neizpratni, kas pavadīja sensacionālo vēsti par kādas pasūtījuma slepkavības pasūtītājas aizturēšanu. Sākumā likās - bāc! Esam atgriezušies saldajos deviņdesmitajos, un par upuri izvēlētais valsts ierēdnis ir no aprindām, kam pieejami visi iespējamie valsts noslēpumi. Beigās viss salikās pavisam dīvainā pasjansā. Slepkavības pasūtītāja esot kaut kāda latvju melnstrādniece Anglijā, potenciālajam slepkavam viņa piedāvājusi 1200 eiro, bet ierēdnis bijis tik nenozīmīgs, ka pat nav vērts viņu pieminēt. Nu sakiet, cik gudram gan jābūt cilvēkam, lai par slepkavību piedāvātu 1200 eiro? Nav jau arī brīnums, ka neviens killers veikt šo izdevumu nepieteicās. Ej nu saproti, kam šī sensācija kalpoja par dūmu aizsegu. Dzīvosim, redzēsim.
Šonedēļ daudz visādu interesantību notiek arī plašajā pasaulē. Pavisam noteikti var uzgavilēt feministes. Kā nu ne? Tālajā Nigērijā valdība grasoties ierobežot daudzsievību. Hei, māsas, rullē! Katra latvju Roza Luksemburga nu var triumfēt, ja vien pašu mājās nebūtu dučiem svarīgāku lietu par tālo Nigēriju. Ne vella nevar saprast, kas īsti notiek arī tepat kaimiņos, sociālisma un bēgļu paradīzē Zviedrijā. Vai nu ASV prezidents ir tik liels jampampiņš, kā par viņu izrakstījās daži autori pēc Trampa tvīta par terora uzliesmojumu Zviedrijā? Ja paskatās ziņu slejas, nabaga karu nomāktie grūtdienīši Stokholmā dedzina automašīnas un demolē veikalus. Ar zviedriem ir tieši tāpat kā ar padomju komunistiem. Runā viņi vienu, bet dažkārt dara gluži pretējo. No velkomistu pozīcijām mūsu kaimiņzemē viss ir labākajā kārtībā, no tā saukto nacionālo ekstrēmistu skatpunkta tur notiek tīrās šausmas. Un tas ir labs jautājums, vai kā jērs godīgie zviedru mediji šos procesus atspoguļo vispār vai tikai tad, kad par to sāk tvītot Tramps.
Jautras lietiņas notiek arī pie mums. Par to gan plaši nerunā, bet Kultūras ministrija labu laiku ar bažām vēro Rakstniecības un mūzikas muzeja rekonstrukcijas gaitu. Atgādināšu, ka daļa šī muzeja (krātuve) atradās Rīgas pilī, bet publikai pieejamā daļa bija meklējama laukuma otrā pusē, Pils laukumā 2, no iekšpuses krietni sapuvusī veco laiku celtnē ar bagātu vēsturi. Reiz tur bija pat pusslepens militārs muzejs ar katjušām, lielgabaliem un tamlīdzīgu godību. Šobrīd visa RMM saimniecība ietūcīta vecā rūpnīcas ēkā Tērbatas ielā pie nojauktās sporta pils, bet viss sāls slēpjas tajā, ka, izmantojot norvēģu naudu pāri par četriem miljoniem eiro, Pils laukuma ēkā vajadzētu notikt rekonstrukcijai, kurai būtu jābeidzas šogad, jo to paredz finansējuma noteikumi. Diemžēl celtnieki kaut ko nesadalīja ar VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ), kura lauza līgumu. Pieņemu, ka ne bez pamata, vērojot, kā krīt lustras pilī un cik kvalitatīvi tika veikti daži darbi Raiņa memoriālajā saimniecībā. Viss būtu labi, ja ne jautājums, kas notiks, ja norvēģu nauda 4 miljoni 205 532,25 eiro netiks apgūta līdz gada beigām. Vai tā neatgriezīsies fjordu un troļļu zemē, paejot garām Rakstniecības un mūzikas muzejam? Šī iemesla dēļ Kultūras ministrija sākusi zvanīt trauksmes zvanus, aicinot VNĪ ātrāk meklēt citus celtniekus. Bail domāt arī par to, kas notiks tad, ja šos četrus miljonus steigā apgūs četros mēnešos. Ka tik nu lustras atkal nekristu! Interesanti arī, kādi pasaku bubuļi traucēja šo naudiņu apgūt kopš 2013. gada.