Klusā laika neērtās balsis
Gada sākums kā parasti ir kluss laiks, bet šogad šajā klusumā ieskanējās vismaz divu cilvēku balsis, kurās vērts ieklausīties.
Ko darīsiet, latvieši, krīzē? Rakstīsiet feisbukā, kamēr citi jūsu vietā cīnīsies? Tā vaicā igauņu žurnālists Prīts Simsons, un mums, latviešiem, tiešām derētu padomāt, ko īsti mēs iesāksim? Pilnīgi skaidrs, ka ar pilsonisko aktivitāšu augstāko punktu - izpausmēm sociālajos tīklos un anonīmiem kaķa lāstiem internetā - reālajā pasaulē būs daudz par maz jebkurā kritiskā situācijā. Pat tad, ja tā nebūs saistīta ar kādu valstisku apdraudējumu, bet gan, piemēram, elementāru sniegputeni.
Ja tā padomā, vai daudziem no mums mājās glabājas ragaviņas - ja nu ieputina un jātiek kaut vai pēc pārtikas, brienot kilometru pa dziļu sniegu. Vai mums ir sveču, sērkociņu, dzeramā ūdens krājumi un ar baterijām darbināms radiouztvērējs gadījumam, ja reiz tiešām notiks tas, par ko tik garšīgi raksta žurnālistikas studenti, samācīti, ka uzmanību piesaistošs virsraksts esot viss, un tiešām reiz uznāks šis «arktiskais» aukstums ar sniega vētru, uzsedzot zemei pusotra metra biezu sniega kārtu, bet mājās uz vairākām dienām pazudīs elektrība un ūdens. Man šķiet, ka par šādām lietām mēs nedomājam vispār un dzīvojam pēc principa no krīzes līdz krīzei, parasti ar šo saprotot kādu traģisku negadījumu, kā nolūzis pacēlāja grozs Talsos vai iebrucis veikala jumts Zolitūdē. Bet ir taču daudz ikdienišķākas un šķietami sīkākas iespējas iekulties nepatikšanās, nemaz nerunājot par tādām nopietnām lietām kā valsts aizsardzība.
Otra lieta, ar ko vēsturē ieies janvāra pirmās dienas, ir klusums zālē Merilas Strīpas uzrunas laikā Golden Globe pasniegšanas ceremonijā Holivudā. Aktrises teikto ir vērts noklausīties, izmantojot mūsdienu tehnoloģiju iespējas - gan to, ko viņa saka, gan to, kā viņa to izdara. Visiem agresīvajiem, anonīmajiem latvju kvekšiem parastajiem, kas savu varonību izrāda globālajā tīmeklī, vajadzētu pamācīties no sievietes, kas nebaidās savu viedokli pateikt ceremonijā, ko skatās miljoniem cilvēku visā pasaulē, izdarot to ļoti korekti, trāpīgi un gudri bez Latvijas ierastās anonīmās draņķību šļuras. Kā savā pamatīgi aizsmakušajā balsī teica Merila Strīpa - respekts rada respektu, bet vardarbība - vardarbību. To vajadzētu atcerēties mums visiem, bet jautājums, vai mēs to gribam?
Šī gada sākuma klusumā ar augstu intelektu un nordisku morālo stāju valodas tīrības jautājumos izcēlies Valsts valodas centrs. Vai tik tur atkal darbā nav pieņemts kāds sabiedrisko attiecību speciālists, kurš uzskata - lai par šo iestādi kāds vispār atcerētos, vajadzīgs jandāliņš. Katrā ziņā, ja nu valodas inspektoriem galīgi nav ko darīt, lai viņi labāk pastaigā pa veikaliem un tirgiem. Latviešu valodā runājoši pārdevēji vēl šur un tur ir deficīts. Vēl viņi varētu padzenāt televīzijas mediju milžus, kuru piedāvātie seriālu un filmu subtitri latviešu valodā bieži vien ir atbaidoši un uzskatāmi rāda skatītājiem, kā netraucēti iespējams kropļot latviešu valodu. Savukārt mazi uzraksti angļu, krievu (derētu arī vācu) valodā zem lieliem uzrakstiem latviešu valodā Jelgavas, Rīgas vai kādā citā Latvijas dzelzceļa stacijā tomēr vairāk atgādina civilizētās pasaules normu, nevis likuma pārkāpumu.
Lai cik grūti ar svešvalodu apguvi ir francūžiem vai itāļiem, tomēr uzrakstus angļu valodā man šogad ir nācies manīt dzelzceļa stacijās Briselē, Frankfurtē, Milānā, lidostās Stokholmā, Helsinkos, Rīgā un pat Maskavā. Runa tomēr ir par to, lai ārzemju tūristi, kurus mēs tik ļoti gribam, jo viņi papildina mūsu valsts budžetu, ēdot, dzerot, izklaidējoties, baudot kultūru un nakšņojot Latvijā, te vēlētos atgriezties vēl un vēl, nevis sašutumā par mūsu valsts dīvaino satiksmes sistēmu, kurā svešzemnieks neko nevar saprast, aizbrauktu uz visiem laikiem.
Interesanti, kāds būs ieguvums no šīs Valsts valodas centra akcijas, ja neskaita vēsturisko pienesumu valsts budžetā 150 eiro apmērā? Vai Krievijas medijiem, kas pēdējā laikā sākuši pozicionēt mūsu zemi kā muļķu un neveiksminieku paradīzi, šī nebūs vēl viena iespēja publicēt virsrakstus par Latvijā valdošo idiotiju? Ja nu runājam par šo tēmu, šīsnedēļas TOP 3 Krievijas virsrakstos par Latviju manā izpratnē ir šāds: Nacionālie žņaugi liek latviešiem reģistrēties Igaunijā; Latvijas zivrūpniecība mirst; Latvijas varas iestādes maksās kompensāciju bijušajam čekistam. Īsi, lakoniski un bez komentāriem.