Greizi aizpogātas bikses
Organizācija bezvests.lv šonedēļ nāca klajā ar lūgumu feisbukā, lai zīlnieces, magi un ekstrasensi vairs netraucē organizāciju un pazudušo cilvēku tuviniekus ar piedāvājumiem atrast bezvēsts prombūtnē esošos.
No paziņojuma izriet, ka septiņu gadu darba laikā nav bijis neviena gadījuma, kad ekstrasenss spētu atrast pazudušu cilvēku. Gluži otrādi - brīnumdari vajājot pazudušo tuviniekus ar nepierādāmajām versijām par to, kas noticis ar bezvēsts prombūtnē esošajiem. Tie, kas alkst pierādīt savas paranormālās spējas, tiek aicināti pieteikties Džeimsa Rendi fondā, kas sola vienu miljonu dolāru tam, kas spēs tās apliecināt korektā eksperimentā.
Var jau brīnīties, ka 21. gadsimtā kāds vēl tic pasakām, bet grūtos laikos ticība pārdabiskajam ir psiholoģisks plāksteris, kas ļauj pārciest realitāti. Tas ir glābiņš vispārējā bezpalīdzībā, kurā vienīgā garantētā iespēja ir nomirt. Pašārstēšanās, dažādas supermetodes problēmu pārvarēšanai, padomu grāmatas jebkurai dzīves situācijai, ticība paranormālajam, ko neattur pat baznīcas normas, naiva buršanās un rotaļas ar seniem rituāliem un folkloras materiāliem - tas viss ir daļa no mūsdienu sabiedrības, kur reti ieskanas balsis, kas jautā - vai jūs paši saprotat, ko darāt?
Kamēr tās klusē, turpinās cīņa ap kapu tramvaju. Nevienam nevajadzīgie kapi kapusvētku zemē Latvijā kļuvuši par politisko spēlīšu objektu, kur labie spēki, kas gadiem nelikās ne zinis par kapos valdošo cūcību, tagad aktīvi karo pret jaunā tramvaja līnijas izbūvi. Sliktie spēki jau atkal mājo Rīgas domē, tomēr ar to arī paralēles, ko dažs velk, atgādinot neuzbūvētā metro cīņu laikus, beidzas. Jautājums ir vienkāršs - kāpēc kapu netīrība netika likvidēta toreiz, kad Rīgā vadīja tā sauktās latviešu partijas? Kas traucēja? Tad bija duka gan krievu ģenerāļus arestēt, gan pasaulē dārgākos tiltus būvēt, bet kapus sakārtot neiznāca.
Patīk vai nepatīk, Lielie kapi ir pašu latviešu kultivēta cūcība. Aizejiet uz Senču ielu, paskatieties! Pareizticīgajiem piederošajiem Pokrova kapiem ir sēta apkārt. Nekāds smalkais žogs tas nav, nopērkams jebkurā saimniecības preču lielveikalā, tomēr funkciju veic. Otrā ielas pusē vērojams kaut kas savāds. Pieļauju, ka mūsu kultūras mantojuma batālijās neiesaistītam ārzemniekam nebūtu saprotams, kas tas tāds ir. It kā parks, bet ne pārāk kopts, kaut kādas dažas kapličas, bomži un suņi. Tā tas ir jau gadu desmitiem brīvajā Latvijā, un nav te ko atsaukties uz seniem komunistu grēkiem. Šo vietu varēja sakārtot desmitreiz.
Vai visi tie, kas svētdienas rītos slīpē solus luterāņu dievkalpojumos, nevarēja piespiest konsistoriju rīkoties sev piederošā īpašumā? Nē, jo nevienu tas neuztrauca. Vai pa celiņiem un taciņām ejošie nelāčo pāri senām kapu vietām un, iespējams, pat savu tuvinieku kauliem? Lāčo. Visi to zināja un klusējot pieņēma par normu, līdz tā arī kļuva norma. Nu sākusies priekšvēlēšanu cīņa, sliktais ir Ušakovs, un zeļ vecā mēs pret visu metodika, kas salaida daudz ko dēlī jau dziedošās revolūcijas laikos.
Lūdzu, nevajag nekādu dziedāšanu un sadošanos rokās! Tāpat kā bezjēdzīgu kultūru dižgaru vārdu valkāšanu vietā un nevietā. Kā rakstīja klasiķis Mihails Bulgakovs - jābeidz dziedāt korī un ir jāsāk pildīt savus tiešos pienākumus. «Nevar vienlaikus slaucīt tramvaja sliedes un censties nokārtot kaut kādu spāņu plukatu likteņus. Tas nevienam nav izdevies, doktor, un vēl jo vairāk cilvēkiem, kas vispār, atpalikuši no eiropiešu attīstības par gadiem divsimt, vēl līdz šim brīdim ne pārāk pārliecinoši prot aizpogāt sev bikses.» Tā saka profesors Preobraženskis par pēcrevolūcijas Krieviju, bet citāts, spāņus pret bēgļiem nomainot, itin labi iederas arī 2016. gada novembra Latvijā.
Tagad, kad luterāņi beidzot nolēmuši atdot kapus pilsētai, vienīgā iespēja glābt Lielos kapus ir nekaunīgi tirgoties ar Rīgas domi. Ja dome grib tramvaju, tad lai ir tik laipna un sakārto kapus, investē tur naudu, nodrošina tīrību un pienācīgu cieņu. Tikai šādam spiedienam pietrūkst gan prāta, gan sapratnes. Tā dēvētās latviešu partijas, kas cer uz būvniecības rēķina atgriezties pie siles domē, to vēl vairāk šķeļ un mazina. Prognozējamais attīstības scenārijs ir vienkāršs - vai nu tramvajs būs, vai nebūs, bet Lielie kapi paliks tādi, kādi bijuši.