Armēņu radio latviešu versija
Reizēm ir tāda naiva un cilvēciski saprotama vēlme – pamosties stabilā un par sevi pārliecinātā valstī, kas mūsu ticības karu un demokrātijas importa laikmetā kontrolē iekšējo situāciju un zina, ko dara.
Bet kas nu to deva. Šonedēļas sirsnīgais trādirīdis ap Ingas Koļegovas brāļa aizturēto - jā, ko tad īsti? - atgādina klasisko armēņu radio, kam par visu bija savs, spilgts un neatkārtojams viedoklis. Visticamāk, pirms vairāk nekā desmit gadiem, kad internets vēl spirinājās bērna autiņos, - šāda viena vakara pērle nemaz nebūtu iespējama, bet tagad, kad informācijas saņemšanu un publiskošanu šķir vien dažas minūtes datora taustiņu paklabināšanas, iespējams ir viss. Jautājums, vai pārāk daudz informācijas neuzspridzinās cilvēka smadzenes, nebūt vairs nešķiet tikai un vienīgi zinātniskās fantastikas literatūras autoru iecienīta tēma. No šādām pīlēm var gan valdības krist, gan bruņoti konflikti raisīties. Un nav ko te žurnālistus vainot, ja jau premjers teica, tad tā ir ziņa.
Nieks par partiju riešanos, vai nu kāds nesaprot, kas slēpjas aiz viņu savstarpējiem pieklājības smaidiem, kad varu gribas, bet rociņas par īsām. Daudz bīstamāks ir tas, kādas reakcijas tobrīd norisinājās sabiedrības prātos. Vai nu pie teikšanas atkal tika tie apmēram astoņdesmit tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kam, pēc oficiālās statistikas, esot psihiskās veselības problēmas, vai kādas vietējās troļļu fabrikas pārstāvji, kuri uzskata, ka nauda nesmird un būt maziem viļiem lāčiem nav ne vainas, tomēr kopumā šis zooloģiskais dārzs spilgti atbilda kādreizējā premjera Viļa Krištopana vilktajām paralēlēm ar bērnu grāmatiņu par Buratino piedzīvojumiem.
Vētra ūdensglāzē noplaka, vai nu pirmo reizi, un tagad mierīgi varam dzīvot tālāk - ar sajūtu, kas visnotaļ atbilst dubļaina un vējaina lietus laika gaisotnei. Tomēr ļaunums, kas nodarīts VID prestižam, tāpat kā visiem sen apnikušais KNAB trādirīdis, jau nav tikai viena vakara burbulis. Tas diemžēl liecina, kādā valstī dzīvojam. Un visi šie - neviens nopietns speciālists par tādu naudu nopietnu iestādi nevadīs - ir vienkārši ciniska politiķu diagnoze, ko viņi uzstāda savai spējai vadīt valsti.
Šādā situācijā nav brīnums, ka tautai periodiski rodas vēlme pēc prezidenta Zatlera, kurš atlaiž Saeimu, vai prezidenta Ulmaņa, kas to patriec vispār, vai tāpat vien vakarā Jēkabielas logus padauzīt. Ignorancei un augstprātībai vajag tikai uzkrāt kritisko masu, un aiziet. Esam jau to pieredzējuši. Šāds politiskais teātris, kas aizpilda teātru sezonas pārtraukumu, īpaši dīvains ir tāpēc, ka līdz legālajam tvaika ventilim - pašvaldību vēlēšanām ir palicis mazāk par gadu. Tādā atmosfērā ir itin reāli, ka tajās, neapmierināto balsis saņēmuši, aizrullēs kādi jaundzimuši spēki ar saukli mēs pret NATO, krieviem un paši sevi, vai, «gluži negaidot», elektorāts, sekos rīdzinieku paraugam. No mūsu politiski aktīvajām mammītēm jau visu var piedzīvot - par Ždanokas ievēlēšanu Eiroparlamentā taču arī bija neformāla patriotisko pensionāru kustība, kuras intelektuālie līderi teica - jādabū taču viņa tālāk prom no Latvijas. Varētu jau par to pasmieties, ja ne cilvēki, kas vēl tagad visā nopietnībā domā, ka viņi labu darbu izdarījuši.
Interesanti, ka viss šis tracis norisinās uz izmisīga ierēdņu fona sagrābstīt naudu valsts budžetā. Aizkulisēs, un nu jau ne tikai tajās, atkal runā par veco, krietni sapelējušo sapnīti aplikt koncertu un teātra izrāžu biļetes ar pievienotās vērtības nodokli, kas, protams, būs lieliska dāvana kā vienkāršajiem reņģēdājiem, tā, protams, arī teātru direktoriem un koncertorganizāciju vadītājiem, kuri cita starpā strādā par daudz mazāku aldziņu nekā tās, par kuru neviens normāls cilvēks valsts finanšu iestādi vadīt neies. Ir jau saprotams, ja ierēdņi nespēj noķert neko lielāku kā «sīkpakas pastā», tad nauda jāplēš tur, kur to var noplēst. Šajā ziņā perspektīvas ir ne mazās. Varētu taču sarīkot arī maksas lielceļus, izveidot pašvaldību iebraukšanas nodevas un vēl kādus labumus, piemēram, īpašu kanalizācijas nodokli. Ar nekustamā īpašuma nodokļa celšanu astronomiskos apmēros vien acīmredzot nebūs līdzēts.
Armēņu radio cienīgs bija arī vakardienas paziņojums, ka VAS Valsts nekustamie īpašumi lauzuši līgumu ar būvniekiem, kuri bija apņēmušies pārtaisīt Tabakas fabriku Jaunā Rīgas teātra vajadzībām. Jāatgādina, ka valsts JRT jau «rekonstruē» kopš 2014. gada.