Vai tiešām gribu tevi atpakaļ

Nedēļas tēma neapšaubāmi ir ņemšanās ap Latvijas Institūta (LI) kampaņu #GribuTeviAtpakaļ. Visu cieņu, ka LI cilvēkiem pieticis drosmes kaut ko tādu izstrādāt, kaut droši vien viņus tagad par to apcels vēl ilgi, neraugoties uz to, ka problēmas sakne ir nesalīdzināmi dziļāka par vienu emocionālu akciju.

Par atgriešanos ir jārunā un nāksies runāt arī pēc gadiem, pat ja šī diskusija allaž būs vairāk ideālistiski teorētiska nekā praktiska. Nedomāju arī, ka LI strādātu naivi romantiķi, kas uzskatītu, ka ar elektroniskās pastkartītes palīdzību tiešām dabūs atpakaļ dzimtenē svešatnē aizklīdušos tautiešus. Tomēr šāda pastkarte ir laba un neko nemaksājoša zīme - mēs jūs atceramies, mēs jūs neesam aizmirsuši. Latvijai šādas zīmes būtu jārāda biežāk, jo neko vērtīgāku tā piedāvāt nespēj.

Diemžēl mūsu valstij nav nedz īpašas prasmes, nedz arī pieredzes aizstāvēt un aprūpēt savus tautiešus svešatnē. Kopš 90. gadiem esam to manījuši (cerams, ne uz savas ādas jutuši) visnotaļ dažādos dzīves notikumos. Ir bijušas situācijas, kad par nolaupītiem Latvijas jūrniekiem prasa izpirkuma maksu. Ir bijušas problēmas ar Latvijas tūristu atgriešanos. Turklāt ne jau teroristu, bet pat banālu arestētu tūristu autobusu dēļ. Arī gadiem vazātā latviešu noziedznieku tēma britu presē, kuras atspoguļojumā no politkorektuma nav ne smakas - latvieši ir ļaunuma sakne. Valsts reakcijas uz šiem notikumiem no malas allaž šķitušas visnotaļ bezzobainas, nevairojot ne patriotisma sajūtu, ne lepnumu par Latviju.

Skaidrs, ka tautieši sāks atgriezties vienīgi tad, kad mūsu valsts beigs veģetēt, lolojot domu, kā aizvilkt līdz rītdienas rītam, un sāks reāli strādāt pie nākotnes attīstības perspektīvām. Viņi atgriezīsies tad, kad te būs normāla un sakārtota biznesa vide, kurā reizi gadā neraustīs nodokļu likmes un nemēģinās torpedēt to, kas bijis labi izdomāts, piemēram, mikrouzņēmumus, neskrūvēs augšā PVN, neizdabās sadales tīklu, gāzes un vēl nez kādiem monopoliem. Viņi atgriezīsies tad, kad bezdarbnieks valsts uzraudzībā atradīsies nevis likumā noteiktos mēnešus, bet līdz brīdim, kad atradīs darbu. Viņi atgriezīsies tad, kad zemākā stundas likme būs tikpat augsta kā Īrijā. Viņi atgriezīsies tad, kad valsts beidzot maksās civilizētus bērnu uzturēšanas pabalstus, slimības pabalstus un pensijas.

Pievēršoties virsrakstā liktajam jautājumam - vai tiešām tevi gribu atpakaļ - ir divas atbildes: patriotiski liekulīga un godīga. Pirmā ir - brauciet, celsim Latviju, skaidri zinot, ka nekas te uz labo pusi neies ne jau tāpēc, ka cilvēki negribētu. Vienkārši partijām nav reāla rīcības plāna, kā to darīt. Un plāna nav tāpēc, ka Latvijā tiek ignorēta intelektuālā vide, kura šādu plānu varētu radīt. Šī iemesla dēļ aicināšana ir bezjēdzīga. Godīga atbilde ir - nē, negribu! Zinu cilvēkus, kas veic nekvalificētus darbus ar Kultūras akadēmijas maģistra diplomu. Pazīstu cilvēkus, kas nevar gadiem atrast stabilu darbu ar Turības maģistra diplomu. Kāpēc lai es kādu aicinātu atgriezties?

Nedomāju, ka man būtu jāvēlas, lai Latvijā atgrieztos mākslinieki un mūziķi, kas ārzemēs veido sekmīgu karjeru. Latvijā nav desmit profesionālu simfonisko orķestru, kur turpināt karjeras attīstību. Kāpēc te lai atgrieztos gleznotāji, kas iekarojuši mākslas tirgu Rietumos? Lai pazemīgi cerētu uz Valsts Kultūrkapitāla fonda pabalstu un klausītos ierastos naudas ministriju murgus par to, ka visi kultūras cilvēki esot slaisti, kas nemaksā nodokļus? Kamēr toni valstī noteiks pašdarbnieki ar ekonomistu izglītību, nekas labs te nav gaidāms.

Kāpēc Latvijā būtu jāatgriežas tām jaukajām meitenēm, kuras te nebija vajadzīgas, neskatoties uz augstāko izglītību un svešvalodu zināšanām? Ārzemēs viņas ir atradušas labu darbu un laimi personiskajā dzīvē. Turklāt nav jau tā, ka viņas te nebrauktu - kā vasara, tā klāt - tā vietā, lai atpūstos kādā labā kūrortā.

Pavisam noteikti negribu, lai Latvijā atgriežas mani augšējā dzīvokļa kaimiņi. No sirds novēlu, lai arī turpmāk viņi vairo britu lumpenproletariāta rindas. Čurāt pāri balkona malai dzērumā var jebkur. Cerams, ka britu impērijā vismaz nav jāzog pagrabā pensionēto kaimiņieņu kartupeļi, ievārījuma burciņas un alumīnija kastroļi. Jau laikus atvainojos par šiem kaimiņiem britiem - nu nevar būt tā, ka uz viņu salas ir tikai labas lietas vien.