Peļķu un slidotavu nedēļa
Gada pirmais mēnesis, kas, šķiet, nupat tikai sākās, pēc dažām dienām būs cauri. Laiks atskatīties uz janvāra pēdējo nedēļu, kas aizvadīta plūdu draudos starp slapja sniega pļekām, peļķēm un apledojušām ietvēm. Līvānu mērs dabūjis smadzeņu satricinājumu Rīgā, krītot uz apledojuša trotuāra, bet cik ierindas pilsoņi lauzuši kaulus vai citādi apskādējušies visā Latvijā – par to statistika pagaidām klusē. Tas tomēr ir interesanti, kāpēc ziema mūs allaž pārsteidz nesagatavotus?
Lielās mūzikas balvas nominantu nosaukšana ir viens no galvenajiem nedēļas notikumiem kultūrā. Prieks, ka saraksts ir garš un aptver lielu žanru daudzveidību. Var tikai apbrīnot LMB žūriju, kura spēj gada laikā izsēdēt visus vērā ņemamos koncertus Latvijā. Tas tiešām ir labā nozīmē kultūras patriotisms. Mazāk patriotiskas lietas darās kultūras aizkulisēs, kur daudz un dažādas baumas klīst par to, kas varētu būt (un vai vispār būs) topošās valdības kultūras deklarācijā. Protams, no vienas puses, oponenti var iebilst, ka ne jau nu deklarācijām ir kāda nozīme, tomēr, no otras puses, kultūras vidē šādas lietas ir, ai, cik nozīmīgas. Šis ir tiešām jutīgs jautājums, jo kultūras cilvēkiem patiesi rūp, kas notiks tālāk.
Tāpat varu jūs apsveikt, ka brīdī, kad lielākā daļa man pazīstamo cilvēku Latvijā ir nolikušies ar kādu vīrusu, gripu vai citiem ziemas baciļiem, ar masu mediju starpniecību pēc Obamas kunga uzstāšanās ir uzplaucis jauns ļaužu biedēklis – Zikas vīruss. Tas nekas, ka šī kaite ir veca kā pasaule, bet šonedēļ tā ir karstā tēma, par kuru izpaužas katrs, kas to vēlas, jo internetā materiāla atrodams, cik uziet, un tālās Brazīlijas džungļu ligas jau atkal ir tuvākas par pašmājas medicīnas brīnumiem. Latvijā nudien ir savas problēmas, par kurām nepieciešams ne vien kaut ko parunāt vai uztraukties, bet, pat nebaidīsimies no šī dīvainā vārda, arī darīt lietas labā. Nu kaut vai nesaprotamais stāsts par dienišķajām gripas vakcīnām, kuras te ir, te nav, te ir, te nav. Arī ilgi un kaismīgi gaidītie bēgļi februārī beidzot būs klāt. Diez vai viņu veselības stāvokli kāds pārbaudīs? Vai varbūt tas atkal būs cilvēktiesību pārkāpums no sērijas – tā ir mana tuberkuloze, kā gribu, tā izklaidējos?
Ja runājam par bēgļiem, vai esat pamanījuši, kā pēdējo dienu laikā mainījusies sociālo tīklu vide šajā jautājumā. Vēl nesen smadzenes masēja velkomisti, apsaukājot skeptiķus par ksenofobiem un rasistiem, bet tagad bēgļu uzņemšanas pretinieki, runājot hokeja terminoloģijā, spēlē uz vieniem vārtiem, ar īpašu tīksmi apspriežot iebraucēju nepatīkamos seksuālos paradumus. Internets ir pilns ar attiecīgas tēmas stāstiņiem un diezgan pretīgiem aculiecinieku video, spēj tik no tiem atgaiņāties. Interesanti, kāds būs nākamais cēliens šajā nebūt ne nevainīgajā pasakā, pie kuras ķērušās vecās labās troļļu fabrikas un uz kuru pusi mūs stūrē? Diez vai tā ir vienkārša tēmas nomaiņa, jo uz reiz tik populārajiem stāstiem par to, ka jau atkal kārtējo reizi esot nomiris kādas kaimiņvalsts vadītājs, vairs neuzķeras pat vislētticīgākie laikotāji. Zīmīgi, ka visa šī informācijas šļura panākusi to, ka mediju dienaskārtībā vairs tikpat kā nav Ukrainas un Krimas jautājuma, kas nozīmē, ka arī mēs reiz varam pazust.
Šonedēļ diemžēl turpinās sēru ziņu plūsma. Masu medijos izsludinātā Kolina Vērnkomba nāve pēc nopietnas auto katastrofas varbūt arī paslīdēja garām daudziem šī dziedātāja faniem Latvijā, bet vienīgi tāpēc, ka pazinām šo kungu ar skatuves vārdu Black. Jā tas bija viņš, kurš dziedāja par brīnišķīgo dzīvi, bet dziesma Wonderful Life, manuprāt, ir un paliek viens no spilgtākajiem astoņdesmito gadu popmūzikas paraugiem pasaulē. Tā arī mūsdienās skan daudzās Latvijas radiostacijās un droši vien skanēs vēl ilgi.
Itālijas, kura arī ir Eiropas Savienības dalībvalsts, tiesa savukārt piedzīvojusi interesantu gadījumu, kas prasītos arī mūsu juristu komentāru. Stāsts ļoti vienkāršs, situācija arī Latvijai ikdienišķa. Policija aizturējusi auto braucēju pamatīgā reibumā, viņš mēģinājis iedot naudu, lai atpirktos. Tiesa nolēmusi, ka dzērājšoferis nav kukuļdevējs, bet gan piedzēries muļķis, kas diezin vai sapratis, ko dara, piedāvājot simt eiro policistiem. Drusku jau nu arī pie mums šīs simt eiro kukuļdevēju skaļās aizturēšanas atgādina farsu, kurā nodarījuma apmērs un summa diezin vai ir samērojama ar visu tai sekojošo valsts mašinērijas darbināšanu šo uzpūsto ziepju burbuļu izmeklēšanā.