Gada nogale klauvē pie durvīm, līdz Ziemassvētkiem vairs palikušas dažas dienas, bet noskaņojums tāds, ka nudien nevelk uz lielu apcerību. Nelielajā laika sprīdī, kas šķir iepriekšējo kultūras lappušu komentāru no šī, ir noticis tik daudz, ka reizēm ar to pietiktu visam mēnesim.
Amerikas Savienotajās Valstīs pirms Ziemassvētkiem izcēlies skandāls, kas saistīts ar Vašingtonas ebreju teātra Theater J kontroversiālā vadītāja režisora Ari Rota atlaišanu. Rots jau labu laiku konfliktēja ar vietējo Ebreju kopienu centru, kam pieder šis teātris. Daļai kopienas biedru nepatika dažādu Izraēlai kritisku tēmu cilāšana šajā teātrī. New York Times raksta, ka šogad problēmas radījusi izrāde The Admission, kurā attēlots, kā Izraēlas kareivji 1948. gadā nogalinājuši palestīniešus, izjaucot Vidusaustrumu festivālu. Savukārt The Washington Post uzskaita virkni izrāžu, kuru skartās tēmas bijušas ļoti diskutablas. Protams, ka ebreju kopiena noliedz, ka atlaišana, ko daudzi dēvē par nelikumīgu, būtu notikusi ebreju organizācijas kareivīgo vanagu spārna spiediena rezultātā.
Lai ko arī mūsmājās par Amerikas tikumiem teiktu daži kritiķi, ASV tomēr ir valsts, kur vārda brīvības jēdziens ir nacionālais svētums un viens no Tiesību hartas pamatjēdzieniem. Ari Rota atlaišana ir izraisījusi pamatīgu vētru. Latviešiem labi pazīstamais dramaturgs Tonijs Kušners, kura luga Eņģeļi Amerikā ar panākumiem iestudēta Dailes teātrī, notikušo nosaucis par politisku cenzūru. Pats Ari Rots, kurš faktiski izveidojis Theater J, paziņojis, ka dibināšot neatkarīgu teātra kompāniju, tāpēc droši var paredzēt, ka neērtās tēmas tiks kustinātas arī turpmāk.
Savukārt Latvijā nedēļas nogale paliks atmiņā ne tikai ar daudzveidīgu un sirsnīgu pasaku tēlu piesaukšanu vietā un nevietā. Brīdī, kad Ušakova-Straujumas vārdu apmaiņā tika piesaukts gan pelēkais vilks vecmāmiņas tērpā, gan Brežņevs brunčos, gan vecais labais Buratīno un viņa neparastais deguns, tā vien gribējās atviegloti uzelpot – labi vien ir, ka nedzīvojam pasaku valstībā! Citādi no Latvijas politiķu neizpildītajiem solījumiem viņu deguni jau sen izaugtu tik gari, ka ozona slānis virs mūsu valsts būtu vienos caurumos un vairāk atgādinātu laba siera rituli.
Nepatīkamus zaudējumus cieta pašmāju mediji. Vispirms ceturtdienas pievakarē parādījās ziņa par to, ka aprīlī ar lielu pompu startējušais Jāņa Dombura raidījums kanālā LNT Dombura studija nākamgad vairs netiks veidots, jo esot pārāk dārgs izmaksu ziņā. Lai nu ko, bet naudu par raidījumu veidošanu mūsu televīzijas maksāt negrib. Tas nu ir pēdējos gados ierasts stāsts. Savukārt sestdienas pievakarē internetu un sociālos tīklus pāršalca skumja ziņa par Ērika Niedras pēkšņo nāvi. Atjaunotās Latvijas mediju veidotajā kultūrtelpā viņam nenoliedzami bija sava spilgta vieta.
Daži tomēr, iespējams, augšāmcelsies. Valsts Kultūrkapitāla fonda mājaslapā atrodamā informācija par finansējuma sadalījumu mērķprogrammā Valstij nozīmīgi pasākumi liecina, ka 25 000 eiro piešķirti kinofestivālam Baltijas pērle. Vēl šoruden mediju telpu rotāja skumīgi virsraksti 12. septembrī pēdējoreiz atklās kinofestivālu Baltijas pērle, bet nu… Vai par tādu smieklu naudu ir iespējams sarīkot kinofestivālu, nudien ir pamatīgi jāšaubās, bet ej nu saproti mūsu kinošņiku pasaules smalkumus… Var jau būt, ka, izmantojot šā brīža rubļa kursu, kaut kādu krievu filmu retrospekciju uztaisīt var. Žēl vien, ka paši latvieši jau gadiem nekādi netiek skaidrībā, kādu kinofestivālu viņiem vajag, un vada dienas savstarpējos ķīviņos. Tikmēr gan igauņi, gan lietuvieši festivālu rīkošanas meistarības ziņā mūs ir pamatīgi apsteiguši, un visticamāk Rīga no kinofestivālu kartes ir izlidojusi kā korķis no silta šampanieša pudeles.
Vēl pavisam nepamanīti mediju telpā izskanējusi visai kultūras nozarei tik būtiskā oficiālā informācija par Valsts Kultūrkapitāla fonda budžetu 2015. gadam. Naudas sadalījums ir pelnījis plašāku analīzi, bet īsumā svarīgākā ziņa ir tā, ka Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējuma kopējā summa ir 8 905 669 eiro. Projektu konkursiem 2015. gadā tiks atvēlēti 4 960 000 eiro, mūža stipendijām 462 600 eiro, fonda administrācijai 498 026 eiro, mērķprogrammām 2 085 043 eiro. Pērn Valsts Kultūrkapitāla fonda budžets bijis 7 402 125 eiro, tātad pieaugums salīdzinājumā ar 2014. gadu ir 1 543 544 eiro. Tas nav ļoti daudz, tomēr palielinājums ir – tas liek cerēt, ka atbalstīto projektu turpmāk būs vairāk.
Tādas, visnotaļ raibas ir bijušas dienas pirms Ziemassvētkiem, pirms lielā un skaistā brīža, kad sabiedrības lielākajai daļai neatkarīgi no viņu ticības un reliģiskās pārliecības būs iespēja atvilkt elpu no nemitīgās darbu dunas. Lai jums skaisti šie svētki, un nedariet tajos neko tādu, ko negribētu, lai citi nodara jums!