Pēc pagājušās nedēļas komentāra biju gatavs saņemt visneticamākos pārmetumus, tomēr tā vietā man jautāja – Jundzes kungs, ko jūs īsti domājāt ar tiem "politiski un ekonomiski uzpirktiem inteliģentiem", vai varat paskaidrot? Kā teiktu Šerloks Holmss – elementāri, Vatson!
Ja jau reiz šajā priekšvēlēšanu laikā interneta portāli sacenšas asprātībā, piedāvājot bezmaksas padomus slinkajiem politiķiem, tad kāpēc gan nesniegt dažas īsas un pārbaudītas receptes inteliģences uzpirkšanā. Protams, ar piebildi, ka dzīvē šie kaktu PR mehānismi ir maķenīt sarežģītāki – lai atklātu tos pilnībā, droši vien kādreiz pienāktos uzrakstīt par to īpašu grāmatu.
Nerunāsim šoreiz par inteliģentiem, kas ir politikā un saņem par to algu. Aizmirstiet arī par muļķīgo kariķēto stereotipu – melna roka bāž svešā kabatā biezu ar naudaszīmēm piestūķētu aploksni. Šī shēma Latvijā, visticamāk, tiek pietaupīta sarežģītākiem gadījumiem. Inteliģenci parasti nepērk tieši, ar to manipulē, sīki piebarojot. Iznāk lētāk, bet sistēma darbojas pietiekami efektīvi.
Radošiem cilvēkiem piemīt viena vājība, kas patiesībā ir ļoti cilvēciska. Gandrīz katra talanta, lai kā viņš pozētu ar savu pašpietiekamo ģēnija stāvokli, dabiska vēlme ir tikt pamanītam un atzītam. Uzsveru, te nav runa par patoloģisku godkāri no sērijas mēs, pasaules naba! Bet gan par ļoti normālu vajadzību, lai tev uzsit uz pleca un pasaka: tavs darbs ir lielisks. Talantīgs cilvēks apzinās, ka viņš ir nedaudz īpašs, un vara, kad tai ir izdevīgi, ar to labprāt paspēlējas. Inteliģents nav jāpērk vai jāuzņem partijās! Viņu vienkārši var iesaistīt dažādās īpašās konsultatīvajās padomēs vai komisijās, valdēs, kas sanāk, gudri parunā (dod tik inteliģentam šo iespēju – parunāt, un viņš runās, runās...), bet tā īsti neko nelemj, jo tām, kā mēdz teikt juristi, ir padomdevēja statuss. Bieži par to pat nemaksā algu, labākajā gadījumā piespēlē informāciju. Ja vara darbojas puslīdz prasmīgi un tās pārstāvji kaut ko saprot no NLP, te paveras lieliska iespēja manipulācijām. Protams, arī inteliģenti nav ar pliku roku ņemami un reizēm meistarīgi tam pretojas, tomēr pret trenētiem manipulatoriem viņu stratēģijas ir apmēram tajā pašā līmenī kā tolaik, kad ar mūsu gaišajiem spēkiem meistarīgi rotaļājās čeka. Šo situāciju vislabāk raksturo veca anekdote. Satiekas rakstnieks un bijušais čekists. Rakstnieks prasa: klausies, vai mēs tiešām tev stučījām? Čekists atbild: man taču pat nevajadzēja, lai jūs stučītu, pēc trešā polša tāpat visu izstāstījāt.
Būdama sociāli aktīva un pozitīvā nozīmē labticīga, inteliģence nereti tiek piepirkta ļoti banāli un primitīvi. Nu kurš gan neparakstīs atklāto vēstuli, kas aicina iestāties par kādu pareizu lietu, vēršas pret kļūdainiem lēmumiem un tamlīdzīgi. Atzīšos, pats šad tad parakstu... īpaši neiedziļinoties, kas īsti teikts vēstules tekstā. Jaunākais šāds manipulācijas piemērs ir atklātā vēstule pret Uzvaras pieminekļa uzraksta atjaunošanu. Gandrīz vai to parakstīju, bet, par laimi, sāku lasīt, un tā vien šķita, ka Rīgas mērs no tās teksta gluži kā Red Bull reklāmā uzspurgs debesīs spārnos.
Īpašs stāsts ir par balvām, tituliem un citiem pagodinājumiem. Nu kam gan tos negribas saņemt? Pavērojiet, kā cienījamu kultūras darbinieku godināšanas reizēs, darbinot sabiedriskās attiecības, uz skatuves raušas augšā politiķi. Dažkārt ir tā, ka draugiem un tuviniekiem šajā ceremonijā pat īsti nav vietas. Ja tā nav vistīrākā varas manipulācija un inteliģences piepirkšana, tad esmu Romas pāvests. Bet es neesmu Romas pāvests... Literatūrzinātnieku vidū cirkulē slepens pastāsts par Raini. Zinu, ka par tā izpaušanu viņi uz mani apvainosies, bet tomēr... Divdesmitajos gados, kad paklīda runas, ka Rainis varētu kļūt par prezidentu, PSRS vēstniecības izlūkdienesta rezidents, izanalizējis situāciju, sūtīja uz Maskavu apmēram šādu priekšlikumu: pasniedziet Rainim kādu ordeni, vecais vīrs ir slimīgi godkārīgs, ja viņš to saņems, tad aizgūtnēm slavēs Padomju Savienību (turklāt šis teksts bijis noformulēts krietni vien biezākiem apzīmējumiem). Vai šodien ir kas mainījies? Vai vara nemēģina pa lēto piepirkt inteliģentus pirms katrām vēlēšanām? Un vai daži tāpēc šobrīd nav zirgā, bet citi nolikti uz rezerves sliedēm?