Kas cilvēkiem liktu lepoties ar valsti pēc 10 gadiem?

Apkopojot „Baltic International Bank Latvijas barometra” jaunākā pētījuma datus par iedzīvotāju vērtējumu dažādiem politiskajiem un ekonomiskajiem aspektiem valstī, jāatzīst, ka pēdējo 10 gadu laikā novērots gan vērā ņemams kritums 2009.gada sākumā, gan rāpšanās ārā no bedres. Jāpiebilst, ka lielākā daļa indikatoru ir atzinīgāk vērtēti nekā 2008. gada aprīlī, kad tika sākti mērījumi (izņēmums ir iedzīvotāju uzskati par iespēju atrast labu darbu Latvijā), tomēr lielākā daļa mērīto indikatoru arī 2018. gada aprīlī joprojām ir kritiski zemā līmenī.

Līdz ar to viens no interesantākajiem rezultātiem ir iedzīvotāju priekšstati par to, kas viņiem liktu lepoties ar valsti pēc 10 gadiem, jo zināmā mērā iezīmē sabiedrības dienaskārtību - 5 biežāk minētie iemesli bija „ir sasniegts ES vidējais labklājības līmenis” (55%), „ir sasniegti stabili ekonomiskie rādītāji ekonomikā” (53%), „labāka sociālā atbalsta sistēma” (51%), „ir uzlabojusies veselības aprūpes joma”(51%) un „ir uzlabojies ceļu stāvoklis” (49%). Sasniegumi sportā (24%), kultūrā un mākslā (18%), par ko saskaņā ar šī pētījuma datiem iedzīvotāji ir atzinuši prieku realitātē, par galvenajiem iemesliem lepnumam ir atzīti retāk.

Jāatzīmē, ka novērotās tendences ir bijušas salīdzinoši noturīgas - arī pirms 6 gadiem (2012. gada janvārī) par galvenajiem iemesliem, lai lepotos ar valsti, tika atzīti stabili ekonomiskie rādītāji, veselības aprūpes uzlabošanās, labāka sociālā atbalsta sistēma, sasniegts ES vidējais labklājības līmenis (toreiz starp 5 svarīgākajiem tika minēta arī attīstīta lauksaimniecība).

Apkopojot rādītājus par biežāk minētajām atbildēm, jāsecina, ka dažādu grupu uzskati atšķiras. Piemēram, rīdzinieku trīs biežāk nosauktie rādītāji bija „sasniegti stabili ekonomiskie rādītāji ekonomikā”, „uzlabojusies veselības aprūpes joma” un „sasniegts ES vidējais labklājības līmenis”, bet lauku iedzīvotāju - „sasniegts ES vidējais labklājības līmenis”, „uzlabojies ceļu stāvoklis” un „labāka sociālā atbalsta sistēma”.

Arī, salīdzinot dažāda vecuma iedzīvotāju atbildes, vērojams, ka 10 biežāk minētās atbildes visās analizētajās vecuma grupās ir vienādas, tomēr pastāv arī atšķirības - ja jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem visbiežāk nosauktie iemesli lepnumam ar valsti būtu „sasniegts ES vidējais labklājības līmenis”, „uzlabojies ceļu stāvoklis” un „sasniegti stabili ekonomiskie rādītāji ekonomikā”, tad aptaujātie vecumā no 64 līdz 75 gadiem visbiežāk minēja „labāku sociālā atbalsta sistēmu”, „uzlabojušos veselības aprūpes jomu” un „sasniegtu ES vidējo labklājības līmeni”.

Viedokļi

Šo rindu autors ir Greenpeace biedrs. Esmu viens no 3 miljoniem cilvēku uz zemeslodes, kas parakstījuši vēstījumu pasaules valstu valdībām, aicinot pārtraukt dziļjūras ieguvi (deep sea mining). Čakli sekodams līdz konferences norisei, ar savu parakstu protestējot pret Francijas valdības liegumu Greenpeace kuģim Arctic Sunrise iebraukt Nicas ostā, biju jau atmetis domu rakstīt Latvijas mēdijos par šīs konferences mērķiem un vājo rezultātu. Bet man par milzīgu prieku un patīkamu pārsteigumu, Latvijas Ārstu 10. kongresa atklāšanas plenārsēdē Pasaules latviešu ārstu un zobārstu asociācijas prezidents, Halifaksas (Kanāda) universitātes profesors, reimatologs Juris Lazovskis (viņš arī mana skolotāja, izcilā latviešu internista Ilmāra Lazovska dēls) savā lekcijā pieskārās gan ANO Okeāna konferencei, gan nepieciešamībai aizliegt dziļjūras ieguvi. Ārsti visā pasaulē ir ne tikai sabiedrības daļa, kas rūpējas ne tikai par cilvēka veselību, bet ir nozīmīgākā ļaužu grupa, kas cenšas saglabāt zemeslodes ekosistēmu nākamajām paaudzēm.

Svarīgākais