Skaidras naudas lietošanas aizliegums – drauds Latvijas drošībai
K. Kariņa valdības sastāvā esošas partijas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus, kuri paredz pilnīgu skaidras naudas lietošanas aizliegumu nekustamo īpašumu darījumos, 1500 eiro slieksni transportlīdzekļu darījumos un 3000 eiro kā robežu visos pārējos darījumu veidos.
Latvijā gadu no gada ir vērojams ļoti izteikts bezskaidras naudas aprites lobijs gan no kredītiestāžu, gan saistīto organizāciju puses, kas acīmredzami atrod arvien vairāk dzirdīgas ausis Saeimā. Tas banku sektoram neizbēgami ļauj kāpināt peļņas rādītājus uz Latvijas iedzīvotāju rēķina. Nebūtu pārsteigts, ka Moneyval ziņojuma un cīņas ar ēnu ekonomiku aizsegā valdība un valdošā koalīcija tuvāko gadu laikā grasās kļūt par pirmrindnieku banku peļņas palielināšanā Eiropā, nosakot pilnīgu skaidras naudas aizliegumu Latvijā. Kas notiks, ja atkal "uzkārsies" kādas bankas datorsistēma kā tas bija ar vienu Skandināvu banku pirms dažām nedēļām? Mēs pat par pārtiku veikalā nevarēsim samaksāt iespējams pusi dienas, bet varbūt pat vairākas dienas.
Eiropas Komisija 2018. gada jūnijā publicēja informatīvo ziņojumu par to, vai skaidras naudas lietošanas ierobežošana, Eiropas Savienības līmenī, palīdzētu cīņā ar terorisma finansēšanu, nodokļu izkrāpšanu un naudas atmazgāšanu. Komisija nonāca pie viennozīmīga secinājuma, ka Eiropas Savienības iedzīvotāji skaidras naudas lietojumu uzskata par savu neatņemamu personisko brīvību un skaidras naudas lietošanas izskaušana nepalīdz risināt iepriekš minētās problēmas, tāpēc pārskatāmā nākotnē nekādus ierobežojumus ieviest negrasās. Spilgts piemērs ir ABLV bankas skandāls, kur ir aizdomas par naudas atmazgāšanu lielos apmēros daudzu gadu garumā un tas viss varēja notikt tikai un vienīgi ar bezskaidras naudas pārskaitījumiem.
Latvijā gan darba algu, gan pensiju iedzīvotājiem ir tiesības saņemt un izmaksāt skaidrā naudā, attiecīgi nav pilnīgi nekāda pamatojuma, kāpēc seniore laukos, kura vēlas iegādāties sev vienistabas dzīvokli vai dažus simtus kvadrātmetru zemes mazdārziņam par sakrāto naudu zeķē, tiek uzskatīta kā potenciāla likumpārkāpēja. No valsts puses viņai faktiski tiek uzlikts pienākums šo naudu ieskaitīt kādā kredītiestādē, lai varētu izmantot.
Valsts attiecībā uz skaidras naudas uzkrājumu norādīšanas apmēru amatpersonu deklarācijās ir noteikusi 20 minimālās mēnešalgas, tās deklarēšanai uz valsts robežas ir nolikts 10 000 eiro slieksnis, attiecīgi šādam un ne mazākam būtu jābūt arī ierobežojumam attiecībā uz skaidras naudas darījumiem, lai cīnītos ar vasarnīcu pirkumiem Jūrmalā skaidrā naudā simtos tūkstošu apmērā.
2014. gadā Vienotības premjerministra V.Dombrovska vadībā Latvija atteicās no nacionālās valūtas lata, šogad Vienotības premjerministra K. Kariņa vadībā tiek sperts ļoti plats solis, lai atteiktos arī no eiro. Šādi turpinot, pāris gadu laikā gandrīz visu Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu finanšu līdzekļi eksistēs tikai kā vieninieki un nullītes pāris skandināvu mākoņservisos, kas jebkurā brīdī var pārstāt darboties tehnisku iemeslu, naudas atmazgāšanas skandālu vai bankrota dēļ.
Uzskatu, ka skaidras naudas lietošanas aizliegums pilnībā vai daļā ir liels drauds Latvijas un tās iedzīvotāju drošībai. Tas likvidē jebkādu alternatīvu un personu spēju ietekmēt savu finanšu līdzekļu drošību un pieejamību. Vai Nacionālā drošības padome ir vērtējusi kā skaidras naudas lietošanas ierobežošana vai aizliegums ietekmē mūsu neatkarību? Kā tas saistās ar faktu, ka Latvijas valstij vai tās pilsoņiem nepieder neviena no vadošajām bankām Latvijā, un Latvijas Banka, Finanšu un kapitāla tirgus komisija un citas institūcijas regulāri ir parādījušas savu nespēju, nevēlēšanos vai arī neieinteresētību aizstāvēt iedzīvotāju intereses.
Vai esam gatavi piekrist valdošās koalīcijas vēlmei divu nedēļu ātrumā tās pilsoņu finansiālo drošību un brīvību pārdot par 675 000 eiro, kas norādīta kā summa, ko iegūs valsts budžets, 2019. gadā pieņemot, minētos grozījumus?