Brīvība un solidaritāte ir poļu DNS
Maijā aicinu visus - gan poļus, gan Polijas draugus svinēt poliskumu – raksta profesors Arkadijs Žegockis, ārlietu dienesta vadītājs, politologs un Jagellonu Universitātes profesors. Jagellonu Universitātes Polijas zinātniskā centra Londonā izveides idejas autors un tā vadītājs. 2016.-2021.g. Polijas Republikas vēstnieks Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē.
Maijā, kā nevienā citā gada mēnesī, savijas mūsu vēsturei un tagadnei nozīmīgi datumi. Pirms 232 gadiem, 3.maijā, Polijas Seims pieņēma pirmo Konstitūciju Eiropas kontinentā. Tajā izpaudās Polijas centieni, kā arī Serenissima Res Publica Poloniae spēks un varenība. Šī gada maijā atzīmējam arī Polijas pievienošanās Rietumu struktūrām kārtējo gadadienu - pirms 19 gadiem Polija iestājās Eiropas Savienībā, bet pirms tam - NATO. Tas ir neatgriezeniski mainījis Polijas vietu mentālajās ģeogrāfiskajās kartēs. Šie divi maija datumi - Konstitūcijas pieņemšana un pievienošanās Rietumiem - sastiprina Polijas mantojuma ietvaru, bojāejas, bet arī atdzimšanas vēsturi.
Visa maija garumā norisinās Poļu mantojuma dienas. Atsaucam atmiņā un atzīmējam Polijas-Lietuvas kopvalsts lielos panākumus ceļā uz brīvību, neatkarības atgūšanu, komunisma sabrukumu un Polijas ekonomisko lēcienu pēdējo 30 gadu laikā. Paužot prieku par poliskumu, šogad jau septīto reizi svinam Poļu mantojuma dienas, kuru mērķis ir godināt un popularizēt poļu kultūru, iepriekšējo paaudžu mantojumu un Polijas ieguldījumu kultūras, ekonomiskajā un sabiedriskajā dzīvē. Šīgada svētku patrons ir Vitolds Pileckis, bet svinību galvenais moto ir „Polija. Solidaritāte brīvībai”. Tieši brīvība un solidaritāte, kā nevienas citas vērtības, veido poliskumu, un to arī varējām vērot pēdējā pusotra gada laikā. Tieši brīvība un solidaritāte veido pamatu tam, kādi esam mēs, poļi.
Polijas brīvības ideja gadsimtiem ilgi ir bijusi Polijas konstitucionālā vērtība. Jagellonu valsts un Žečpospolita iesāka pilsoņu nodrošināšanu ar Rietumos vēl nepieredzētu vērtību un plašu pilsonisko brīvību kopumu. Laikā, kad Francijā valdīja absolūtisms, Polijas muižniecība vēlēja karali. Kad Rietumos norisinājās reliģiskie kari, Žečpospolitas Seims ieviesa Varšavas konfederācijas aktu, kas juridiski garantēja brīvību praktizēt jebkuru reliģiju (lieki pieminēt, ka Džona Loka revolucionārā vēstule par toleranci tika publicēta vairāk nekā gadsimtu vēlāk). Žečpospolitā uz Jedlņas privilēģijas pamata vēl 1433.gadā tika ieviests tiesiskās valsts standarts, kas garantēja personas neaizskaramību un aresta aizliegumu bez tiesas piekrišanas.
Neskatoties uz milzīgiem centieniem izskaust poļu brīvības gēnu, tas nebija izdevies nevienam iebrucējam. Par to vislabāk liecina Novembra un Janvāra sacelšanās, kuras 160. gadadienu atzīmējam šogad.
Poļu uzticība brīvības idejai bija īpaši pamanāma XX gadsimtā - II Pasaules kara laikā tā izpaudās cīņā pret totalitārismiem, kad tika izveidota Eiropas mērogā nepieredzēta, unikāla pagrīdes valsts, kā arī sacelšanās laikā Varšavas geto un vēlāk arī visā Polijas galvaspilsētā. Vispilnīgāk alkas pēc brīvības un demokrātijas materializējās kustībā “Solidaritāte”, kura panāca komunisma sabrukumu Polijā 1989.gadā. Neapšaubāmi Polijas brīvības, parlamentārās un demokrātijas tradīcijas ir unikālas. Un svarīgi ir tas, ka šīs vērtības visam mūsdienu Centrālās un Austrumu Eiropas reģionam ir kopīgas. Tāpēc arī šodien, kad karš Ukrainā aizēno Eiropas miera centienus un drošības arhitektūru, solidaritātes un brīvības svētkiem ir īpaša nozīme. Brīvības un solidaritātes sauklim ir jābūt uz lūpām visiem, kas atbalsta mūsu draugus Kijivā.
Poļu mantojuma dienas ir uzaicinājums ne tikai visiem poļiem Polijā un ārpus tās robežām, bet arī visiem Polijas draugiem neatkarīgi no tautības. Ar Polijas diplomātisko pārstāvniecību atbalstu tiek organizēti vairāki desmiti bezmaksas pasākumu - izstādes, pasākumi brīvajā dabā, koncerti. Kopīgai svinēšanai pievienojas arī citas valstis - piemēram, lielākajā Kanādas provincē Ontārio maijs ir Poļu mantojuma mēnesis.
Kā Ārlietu dienesta vadītājs esmu pārliecināts, ka visi Polijas pilsoņi var reklamēt Poliju, un bieži vien to visefektīvāk var izdarīt tie, kas dzīvo ārpus dzimtenes. Izmantosim šo iespēju un aicināsim mūsu draugus un paziņas uz kopīgu svinēšanu, kaut vai piespraužot balt sarkano lenti. Lai viss maija mēnesis paiet balt sarkanās krāsās. Svinēsim kopā un godāsim mūsu brīvības un solidaritātes mantojumu.
Teksts publicēts sadarbībā ar Polijas ikmēneša izdevumu "Wszystko co Najważniejsze" [„Viss svarīgākais”] kopīgā vēstures projekta ietvaros, piedaloties Polijas Nacionālajam piemiņas institūtam un Polijas Nacionālajam fondam.
