Francija vērš sabiedrības uzmanību demokrātijas jautājumiem

Nesen man bija izdevība piedalīties XXVI ikgadējā Francijas ebreju organizāciju pārstāvju padomes rīkotajā pieņemšanā, kas tika veltīta cilvēktiesību pārkāpšanas problēmām, cīņai ar agresiju, neiecietību un antagonismu pret ebreju kopienām visā pasaulē. Uzskatu, ka pasākumā apspriestie jautājumi joprojām ir aktuāli arī Latvijā.

Svinīgajā pasākumā piedalījās un savu viedokli pauda Francijas Republikas prezidents Nikolā Sarkozī un Francijas Ebreju organizāciju padomes priekšsēdētājs Rišars Praskjē, Francijas Ministru kabineta locekļi, tai skaitā arī iekšlietu un ārlietu ministri, Parīzes mērs, kā arī Eiroparlamenta eksprezidents.

Savā runā prezidents Sarkozī sacīja, ka jūdaisms ir palīdzējis veidot Francijas tēlu un katrs ebrejs joprojām ir šī „alķīmiskā procesa” dalībnieks.

„Francijai ir ne tikai kristietības, bet arī ebreju saknes. Franču mikvas ir mūsu baznīcu vienaudzes, bet sinagogu arhitektūra līdzinās kapelām baroka stilā. Jūdaisms ir franču vēstures sastāvdaļa un katrs francūzis, neatkarīgi no viņa izcelsmes un ticības, var ar to lepoties”, – atzīmēja Sarkozī. Viņš uzsvēra, ka atceras arī ebreju Francijas vēstures melnās lappuses.

Kad Francijas Ebreju organizāciju padomes priekšsēdētājs Rišars Praskjē atgādināja, ka bija laiks, kad ebreji teica: „Laimīgs, kā Dievs Francijā”, Sarkozī bilda: „Mana vienīgā vēlme un vienīgais mērķis ir darīt tā, lai katrs no jums nekad nepārstātu justies laimīgs un lepoties ar to, ka ir francūzis”.

Praskjē kunga runa tika veltīta aktuālām, Eiropas sabiedrību satraucošām, problēmām, tai skaitā liela uzmanība tika vērsta nepieciešamībai objektīvi interpretēt un atspoguļot XX gadsimta vēstures notikumus un faktus. „Ja patiesība paliek slēpta, rodas meli, ar kuriem ir jācīnās”, – teica Praskjē kungs.

Man personīgi ir ļoti tuva un saprotama Francijas ebreju kopienu priekšsēdētāja nostāja. Esmu pārliecināts, ka valstij ar tik sarežģītu vēsturi kā Latvija, vēstures objektīvas interpretācijas jautājums ir ārkārtīgi nozīmīgs. Skaidrs un bezaizspriedumains skats uz vēsturiskiem notikumiem sniedz iespēju veidot pareizu priekšstatu par sabiedrības pamatvērtībām, par to, kāda rīcība ir pieņemama un kāda nē, kā arī skaidri apzināties, pie kādām sekām noved šo vērtību necieņa. Laiks un mūsu pieredze rāda: ir ļoti bīstami aizmirst vēstures mācības.

Uzskatu par svarīgu pastāvīgi atgādināt sev un visiem mums, ka Latvija ir demokrātiska valsts un šeit nav vietas cilvēktiesību pārkāpšanai, neiecietībai un agresijai pret mazākumtautībām. Mūsu valsts – Eiropas Savienības dalībvalsts – pamatā ir tādas vērtības, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību un cilvēktiesības. Mēs nevaram klusēdami noskatīties, kā šīs vērtības tiek sistemātiski nonicinātas. Mūsu pienākums ir aizstāvēt tās, nebaidoties rīkoties izlēmīgi.

Par valsts principiālās nostājas piemēru šajā jautājumā varētu būt šādi Nikolā Sarkozī vārdi: „Jebkurš uzbrukums kultūras piemineklim vai kapavietu apgānīšana ir jāuzskata par uzbrukumu Republikai un tās fundamentālajām vērtībām, jo tā ir ne tikai vienas konkrētas reliģijas zaimošana, bet gan visu reliģiju, visu ticību un cilvēces kopumā pazemošana”.