Vērojot Edmunda Sprūdža darbu Vides aizsradzības un reģionālās attīstības ministra amatā, arvien vairāk šķiet - nepārzinot sev uzticētās nozares un jomas, ministrs cenšas radīt pseidoproblēmas, kuru pastāvēšana un pat risināšana var būt daudz postošāka nekā bezdarbība.
Viens no šīs rīcības spilgtākajiem piemēriem ir ministra vēlme būtiski samazināt pašvaldību deputātu skaitu. Sprūdžs ir paziņojis, ka jau līdz pašvaldību vēlēšanām šo deputātu skaits jāsamazina teju uz pusi, pasniedzot to kā lielu uzdrīkstēšanos un ko līdz šim nebijušu.
Patiesībā visas valdības kopš 1994. gada Latvijā ir nodarbojušās ar varas un finanšu centralizāciju. Šāda politika jau likvidējusi mazākās vēlētās pašvaldības – pagastus, kā arī pašvaldību vidējo posmu – rajonu padomes. Tāpat ievēlamo pašvaldību deputātu skaits Latvijā sarucis no 4000 līdz 1700. Bet Rīgā, kur deputātu skaits vēl nav samazināts, viens deputāts jau šobrīd reprezentē vairāk kā 10000 rīdzinieku. Sprūdža „unikālā” reforma iedzīvotāju iespējas ietekmēt savu tuvākās apkārtnes attīstību samazinās līdz minimumam.
Ir jāsaprot, ka pašvaldības lemj par jautājumiem, kas ļoti tieši ietekmē cilvēku dzīves telpu. Nereti to izskatāmie jautājumi ir saistīti ar konkrētu cilvēku, mājsaimniecību vai vietējo uzņēmumu. Skatot šādus jautājumus, saduras visdažādākās idejas, viedokļi un intereses, piemēram, rūpniecības attīstība un vides aizsardzība, investīcijas izglītībā vai ielu infrastruktūrā. Iecere, kas paredz krasi samazināt šādu lēmumu pieņemšamā iesaistīto cilvēku skaitu, ir kaitnieciska un bīstama – tā palielina ne vien korupcijas riskus, bet arī iespēju, ka lēmumi var tikt pieņemti šauru grupu, ietekmīgu uzņēmumu vai pat atsevišķu politiķu interešu apmierināšanai.
Ar iecerēto reformu Edmunds Sprūdžs degradē demokrātiskas valsts pamatprincipus, ko vienlaikus viņa pārstāvētā koalīcija cenšas iekļaut tā dāvētajā „Satversmes kodolā”. Tas liek domāt, ka sabiedrības iesaiste un demokrātiskums Reformu partijai ir izdevīgs tikai tik ilgi, kamēr saskan ar pašu interesēm.
Tā visa vietā ministram būtu jāķeras pie reālu problēmu risināšanas, pašvaldību interešu aizstāvības un to varas nostiprināšanas Satversmē, kā arī vides aizsardzības politikas sakārtošanas. Pašvaldībām nepieciešamas lielākas iespējas ietekmēt savu nodokļu politiku, gūstot iespēju specilizēties, konkurēt un attīstīties. Savukārt, vides aizsardzības jomā būtu jāpievēršas Latvijas dabas kapitāla saglabāšanai, vairošanai un tā pārvēršanai reālā ekonomiskā ieguvumā.
Biedrība PROGRESĪVIE aicina Saeimas frakcijas neatbalstīt Edmunda Sprūdža plānus samazināt vēlētu deputātu skaitu pašvaldības. Tāpat mēs aicinām izvērtēt Edmunda Sprūdža kompetenci jautājumos, kas jārisina Vides attīstības un reģionālās attīstības ministrijai, un atrast ministra kandidātu, kurš izprot pašvaldību lomu un nozīmi vietējo kopienu dzīves telpas attīstībā. Pašvaldības NEDRĪKST uztvert kā uzņēmumus, kuru vienīgā vēlme ir optimizēt izdevumus uz darbinieku rēķina un gūt maksimālu peļņu.