Finanšu ministrija, vadoties pēc koalīcijas iniciatīvas, ir aktīvi ķērusies pie ar iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN) neapliekamā minimuma diferencēšanas. Šī iniciatīva nereti no koalīcijas puses tiek piedāvāta kā atbilde jautājumam par to, kad Latvijā varētu tikt ieviesta progresīva nodokļu sistēma un sperti soļi nevienlīdzības mazināšanai.
Ja niez mugura, var to vienkārši pakasīt, pasniedzoties pār plecu vai sānu. Bet var arī veikt akrobātisku triku, stiepjot roku starp kājām... Līdzīgi var komentēt Finanšu ministrijas piedāvāto variantu neapliekamā minimuma diferencēšanai, ar ko tā cer mazināt nevienlīdzību. Lielākajā daļā ES valstu, kā arī citās ekonomiski veiksmīgās demokrātijās ir ieviesta progresīva nodokļu sistēma, vienkārši piemērojot noteiktas nodokļu likmes konkrētai ienākumu daļai. Turklāt neapliekamais minimums, tāpat kā zemākās nodokļu likmes, attiecas kā uz lielo ienākumu guvējiem, tā mazo algu saņēmējiem, jo likme tiek piemērota konkrētai ienākumu daļai, nevis visiem cilvēka ienākumiem.
No valdošo politiķu puses mums regulāri tiek stāstīts, ka Latvija ir ļoti īpaša, jo Latvijai veiksmīgās valstīs pārbaudītas lietas neder. Mums nepieciešama „akrobātiska izlocīšanās”. Šķiet, ka šie politiķi dzīvo kādā citā realitātē pastāvošā karaļvalstī un uzskata, ka vēl viens eksperiments ar Latvijas nodokļu politiku ir tieši tas, kas mūsu sabiedrībai un ekonomikai ir vajadzīgs.
Tāpat ilgus gadus mums stāstīts, ka viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ nevaram ieviest progresīvu nodokļu sistēmu, ir tas, ka tā ir sarežģīta, grūti administrējama - un līdz ar to tās sniegtie ieguvumi neatmaksāsies. Bet tagad Finanšu ministrija sagatavojusi pārsteigumu, kas paredz ienākuma nodokļa sistēmas aprēķināšanu sarežģīt līdz nepazīšanai, bet niecīgs labums no tās būs tikai pašiem trūcīgākajiem.
Finanšu ministrijas piedāvātais modelis paredz, ka strādājošie, kuru bruto alga pārsniedz 1500 eiro, neapliekamo minimumu vairs nesaņems vispār, bet tas pakāpeniski tiks samazināts visiem, kuru alga bruto pārsniedz 380 eiro mēnesī. Sanāk, ka Latvijā neapliekamais minimums tiks samazināts vai atņemts tiem, kuru ienākumi ir pat zemāki nekā daudzās citās ES valstīs noteiktā minimālā alga. Rezultātā piedāvātā sistēmā sniegs nelielu atbalstu pašu zemāko algu saņēmējiem, bet slogs tiks palielināts jau tā niecīgajam vidusslānim. Bet lielo ienākumu guvējus šie grozījumi faktiski neskars.
Lai saprastu, cik tad katram būs neapliekamais minimums šajā „vienkāršajā” sistēmā, nāksies piemērot īpašu aprēķināšanas formulu. Turklāt neapliekamais minimums darba algām vairs netiks piemērots ik mēnesi, bet to reizi gadā kā pārmaksātus nodokļus atgūs tikai tie strādājošie, kuri VID iesniegs gada ienākuma nodokļa deklarācijas. Tas nozīmē to, ka regulārie ikmēneša ieguvumi saruks visiem. Protams, ministram Reiram ir grūti iedomāties, ka cilvēkam, kurš saņem algā dažus simtus, katrs nopelnītais eiro ir nepieciešams konkrētajā mēnesī un komunālos rēķinus ir grūti atlikt līdz deklarācijas iesniegšanai.
Gan jau arī jaunā modeļa izgudrotāji ministra pārraudzībā ir padomājuši par to, ka būs gana daudz sētnieku, ugunsdzēsēju, šoferu, medmāsu, sociālie darbinieku un citu profesiju pārstāvju, kuri dažādu iemeslu dēļ deklarācijas VID neiesniegs. Kāds nepratīs, cits būs pārāk aizņemts vai noguris darbā, vēl kāds vienkārši nesapratīs likuma prasības... Un atkal nevienlīdzības mazināšanas vietā valsts būs ietaupījusi tieši uz sociāli mazaizsargātākajiem.
Bet lielo ienākumu guvējus, kā jau minēju, šī reforma faktiski neskars. Nav noslēpums, ka Latvijā lielo algu saņēmēju ir pavisam maz, jo parasti šīs grupas pārstāvji izvēlas savus ienākumus nenoformēt kā darba algu, bet saņemt tos citos veidos un nodokļos samaksāt vien 10% no ienākumiem. Turklāt tas dod iespēju nemaksāt arī sociālo nodokli. Lai arī lielo algu saņēmēji, kuru ikmēneša ienākumi pārsniedz 4050 eiro, no sociālā nodokļa maksāšanas virs šīs summas Latvijā ir atbrīvoti! Tā vien šķiet, ka šī sociālā grupa koalīcijas skatījumā ir neaizskarama - un uz to, ka darba algu nodokļi tiks izlīdzināti ar kapitāla nodokļiem, nav ko cerēt. Bet kamēr tas nenotiks, lielo ienākumu guvēji ērti optimizēs savus darba algu citā formā...
Iespējams, Finanšu ministrijas piedāvājums līdz apstiprināšanai Saeimā nemaz nenonāks. Nebūtu jau pirmā reize, kad politiķi nāk ar šādiem piedāvājumiem vienkārši tāpēc, lai sabiedrības acīs degradētu progresīvas nodokļu sistēmas ideju.
Tā vien šķiet, ka labējās partijas ir gatavas izdomāt jebko, lai tikai nebūtu jāmaina pamati, uz kuriem uzbūvēta mūsu valsts nodokļu sistēma: būt bagātam Latvijā ir ļoti lēti, bet nabagam - ļoti dārgi.
Ansis Dobelis, biedrības PROGRESĪVIE priekšsēdētājs