Mūs indē ar ukraiņu olām! PVD plāta rokas?

Vietējie olu ražotāji vērsušies pie Pārtikas un veterinārā dienesta, kā arī pie citā atbildīgām institūcijām, aicinot veikt ļoti nopietnas pārbaudes no Ukrainas importētām olām, jo tajās konstatēta salmonella.

Sakarā ar nacionālās informācijas aģentūras LETA publicēto ziņu, ka no Ukrainas vestā olu baltuma masā konstatēta salmonella, Latvijas Olu un putnu gaļas ražotāju asociācija uzsver, ka notikušais nebūt nav pārsteigums, jo Valsts iestāžu, tostarp likumdevēju un valdības nepiedodamas iecietības dēļ tas ir tikai laika jautājums, kad Latvijā notiks pirmā masveida inficēšanās vai saindēšanās ar olām, olu produktiem vai mājputnu gaļu, kas ievesta no valstīm ārpus Eiropas Savienības un ir nepietiekami pārbaudīta vai pat vispār nav pārbaudīta, kā tas bieži notiek pašlaik.

Šī gada laikā jau atkārtoti uz Latvijas robežas ir aizturēta liela partija olu produktu no Ukrainas, kuros konstatēta salmonella, savukārt uz Čehijas robežas atklāta salmonella saldētos broileru liemeņos, kuru izcelsme jau atkal ir Ukraina. Tāpat 2018.gada beigās salmonella tika konstatēta no Ukrainas ievestai olu produkcijai Ungārijā.

“Šie gadījumi ir vērā ņemams signāls gan Latvijas, gan Eiropas patērētājiem, kuri izvēlas ārpus Eiropas Savienības ražotu mājputnu produkciju. Šie gadījumi ir nopietns brīdinājums kontrolējošajām un sertificējošajām iestādēm par nepieciešamību veikt pastiprinātas olu, olu produktu un mājputnu gaļas importa pārbaudes,” norāda asociācija.

Pēdējā laikā olu imports Latvijā ir būtiski palielinājies. Saskaņā ar Lauku atbalsta dienesta datiem, 2018. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, tas ir palielinājies par 36%, savukārt olu produktu (melanža, olu pulvera) imports pieaudzis par 37%. Aptuveni 30% no visa olu importa nāk no Ukrainas. Turklāt Latvija ir lielākais olu importētājs no Ukrainas Eiropas Savienībā.

“Tieši importam no Ukrainas gadu no gada ir vislielākā tendence pieaugt. Importētās preces veikalu plauktos tiek piedāvātas par pievilcīgām cenām, kas atkal jau skaidrojams ar zemākām prasībām un līdz ar to izmaksām ražotājam,” skaidro olu ražotāji.

Taču tendence palielināties importam no valsts, kurā ražotājam nav tādas atbildības attiecībā uz pārtikas drošumu un fitosanitāro prasību ievērošanu kā ES ražotājiem, palielina patērētāju risku saslimt ar salmonelozi un arī citām infekcijas slimībām.

Zīmīgi, ka Ukrainas izcelsmes olas ir pieejamas mazumtirdzniecības apritē tikai Latvijā, Lietuvā un epizodiski atsevišķos Igaunijas veikalos. Visās pārejās ES valstis gan attiecīgas iestādes, gan veikalu tīkli atbildīgi izturas pret ES standartu ievērošanu.

Atbilstoši EK datiem 52% no Eiropā importētām olām nāk no Ukrainas, turklāt vismaz trešdaļa ienāk caur Latviju, kur tās arī paliek, jo citur ES veikalnieki tās neizvēlas un saviem patērētājiem nepiedāvā.

Uz importēto olu iepakojumiem ir paslēpta sīkiem burtiem rakstīta norāde par ražošanas neatbilstību Eiropas standartiem, taču šo norādi patērētājam bez palielināmā stikla ir faktiski neiespējami izlasīt. Savukārt veikalu plauktos netiek uzskatāmi norādīts, ka produkcija nav ražota Latvijā vai citur ES, bet gan ir ievesta no Ukrainas vai citām trešajām valstīm, Latvijas pircējiem radot iespaidu, ka viņi iegādājas kvalitatīvu un veselībai drošu produkciju.

“Nozīmīgs apstāklis ir tas, ka no trešajām valstīm importētajām olām pārbaudes uz robežas tiek veiktas tikai izlases kārtā, nevis visai ievestajai produkcijai, un tas nozīmē, ka tirgū var nokļūt arī ļoti lielas inficētu produktu partijas, izraisot masveida inficēšanos un līdz ar to nopietnus draudus patērētāju veselībai un pat dzīvībai,” nobažījusies ir Latvijas Olu un putnu gaļas ražotāju asociācija.

Asociācija uzskata, ka, Latvijā atklājot jau divas olu partijas, kas inficētas ar salmonellu, šo produktu ievešanu nedrīkst turpināt tā, it kā valstī nekas nebūtu noticis.

Latvijas Olu un putnu gaļas ražotāju asociācija aicina Pārtikas un veterināro dienestu un citas atbildīgās institūcijas pievērst pastiprinātu uzmanību notiekošajam, veikt pārbaudes pilnīgi visām ievestajām olām, kā arī, atklājot jaunas inficētu olu partijas, apturēt olu importu no valstīm, kuru uzņēmumi nespēj un nevēlas ievērot elementāras sanitārās prasības un apdraud Latvijas iedzīvotāju veselību un pat dzīvību.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais