Jūrmalā grasās likvidēt Ekoskolu

Šī fotogrāfija uzņemta 2015. gadā. Fotogrāfijā redzamie Slokas pamatskolas skolēni nu jau ir izauguši no skolēnu vecuma © Romāns Kokšarovs/F64

14. februārī notiks Jūrmalas domes komiteju apvienotā ārkārtas sēde, kad tiks lemts par Jūrmalas Slokas pamatskolas likvidāciju. Domes amatpersonām nosūtījām vēstuli un lūdzām iepazīstināt ar ekonomiskajiem aprēķiniem, pārmaiņu sociālajiem ieguvumiem un skolu tīkla optimizācijas alternatīvām Jūrmalā. Līdz šim atbildi neesam saņēmuši, ieinteresētās puses sarunās netiek iesaistītas. 17. februārī par skolas likvidāciju balsos Jūrmalas dome.

Lai iepazīstinātu ar skolu optimizācijas plānu Jūrmalā, nosūtu fragmentu no skolotāju un darbinieku vēstules:

“Atsaucoties uz 2022. gada 31. janvārī Jūrmalas valstspilsētas administrācijas Izglītības pārvaldes tiešsaistes sanāksmē uzzināto faktu par Jūrmalas Slokas pamatskolas likvidāciju un pievienošanu Jūrmalas Valsts ģimnāzijai, esam pārsteigti par šādu skolu optimizācijas modeli. Slokas pamatskola ir viena no vecākajām skolām Jūrmalā - šajā mācību gadā atzīmējām skolas 110. gadadienu. Skolas vēsturiskā ēka un karogs ir pārdzīvojuši karus un juku laikus, tāpēc uzskatām, ka skolas vēsturiskā nosaukuma zaudējums sasteigtas un nepārdomātas skolu tīkla pārstrukturēšanas rezultātā būtu nepiedodama kļūda.

Arī šobrīd Jūrmalas Slokas pamatskolai ir ilgstoša atpazīstamība Latvijā: Ekoskolu programmā mēs esam viena no Latvijas vecākajām ekoskolām, tāpat varam lepoties ar regulāriem mūsu skolēnu panākumiem, realizējot izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” programmu.

Pašlaik skolā mācās 247 skolēni, kas pandēmijas apstākļos var justies kaut cik pasargāti, jo klašu telpas spēj nodrošināt minimālo kvadrātmetru skaitu uz vienu izglītojamo, kā to prasa epidemioloģiskās drošības normas. Tieši skolēnu nepārblīvētās klases, kas ļauj ieraudzīt un apmierināt katra bērna individuālās vajadzības, gan skolas pedagogi, gan skolēnu vecāki uzskata par vienu no būtiskākajām priekšrocībām veiksmīgas mācību programmas apguvē. Ilgus gadus esam strādājuši ar bērniem, kuriem pedagoģiski medicīniskā komisija ir piemērojusi speciālās izglītības programmu ar mācīšanās traucējumiem. Jau vairākus gadus veiksmīgi darbojamies projektā “PuMPurRS” (“Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai”). Mēs apzināmies, ka ne visu skolēnu spēju patiesais līmenis ļautu viņiem kļūt par sekmīgiem ģimnāzijas audzēkņiem, jo gadiem ilgi esam realizējuši faktisku iekļaujošo izglītību, apmācot skolēnus, no kuriem kā neperspektīviem mērķtiecīgi atbrīvojušās citas Jūrmalas pilsētas skolas. Līdz ar to Jūrmalas Slokas pamatskola daudziem ir kļuvusi par vienīgo skolu, kurā iegūt obligāto pamatizglītību. Arī šajā mācību gadā savas izglītības pamatus mūsu skolā apgūst dažādu tautību bērni - vjetnamiešu, romu un krievu ģimeņu atvases -, kas veiksmīgi iekļaujas mūsu skolas skolēnu saimē. Savukārt skolas virtuve spēj piedāvāt un nodrošināt īpašu ēdienkarti celiakijas un cukura diabēta gadījumā.

Mūs pārsteidz un sarūgtina fakts, ka iespējamā skolu tīkla optimizācijas ideja netiek pamatota ar ekonomiskiem aprēķiniem un sociāliem ieguvumiem.

Tā kā mūsu skolas telpas netiek slēgtas, bet tajās paredzēts iepludināt ģimnāzijas sākumskolas bērnus, vēlamies zināt, kāds būs pašvaldības ieguvums, likvidējot Jūrmalas Slokas pamatskolas nosaukumu. Kāds liktenis sagaida Jūrmalas Mākslas skolas filiāli, ar kuru mums izveidojusies ilgstoša un veiksmīga sadarbība?

Tāpat gribam vērst jūsu uzmanību uz to, ka gadu desmitiem ilgi Jūrmalā nav bijis pārdomātas izglītības politikas, kā rezultātā skolēnu sadalījums pa skolām ir ļoti nevienmērīgs. Ir negodīgi pārmest skolai it kā nepietiekamo skolēnu skaitu, zinot, ka kopējam dzimstības līmenim valstī ir tendence kristies. Jāņem vērā, ka citās Jūrmalas skolās ir mazāks skolēnu skaits nekā Jūrmalas Slokas pamatskolā. Kaimiņu pašvaldības izvērtē skolēnu skaitu un, ievērojot klašu telpu platību, plānoto finansējumu un izglītības iestāžu izvietojumu, izdod noteikumus, kas nosaka kārtību par klašu komplektu un bērnu skaitu izglītības iestāžu 1. klasēs, taču Jūrmalas pašvaldības Izglītības pārvalde nav iesaistījusies šī jautājuma risināšanā, nav nodrošinājusi vienmērīgu skolēnu skaitu 1. klasēs un ilgstoši veicinājusi nelabvēlīgu konkurenci starp Jūrmalas Valsts ģimnāziju (bijušo sākumskolu “Atvase”) un Jūrmalas Slokas pamatskolu, palielinot nevienlīdzību.

Izglītības pārvalde norāda, ka apmēram 180 Slokas un Kauguru skolēnu izvēlas mācīties citās Jūrmalas skolās. Jāpiebilst, ka simtiem Jūrmalas ģimeņu izvēlas Rīgas izglītības iestādes. Tāpēc uzskatām, ka jāizvērtē visa Jūrmalas skolu tīkla attīstība, ņemot vērā katras mācību iestādes specifiku, īstenotās programmas, telpu kapacitāti. Jāņem vērā, ka ģimnāzijas skolēnu skaits klasēs ir lielāks, nekā to pieļauj mūsu telpu kapacitāte (20-22 bērni klasē). Piekrītam vecāku ierosinājumam, ka apvienošana jāizvērtē atsevišķi pamatskolu līmenī un vidusskolu/ ģimnāzijas līmenī.

Lai saglabātu ģimnāzijas statusu, 2019. gadā ģimnāzijai jau tika pievienota sākumskola “Atvase”. Līdz šim mūsu skolas skolēniem bija visas iespējas doties uz ģimnāziju pēc 6. klases beigšanas. Pirmkārt, statistika liecina, ka skolēni nevēlas pievienoties Jūrmalas ģimnāzistu pulkam ne pēc 6. klases, ne pēc skolas absolvēšanas. Otrkārt, pēc plānotās apvienošanas ģimnāzijas 7. klasē mācības varēs uzsākt tikai tie skolēni, kas nokārtos iestājpārbaudījumus. Nepārdomāta skolu apvienošana veicinās bērnu aizplūšanu uz citām mācību iestādēm. Lielai daļai bērnu būs jāmēro ceļš līdz izvēlētajai skolai pārpildītā sabiedriskajā transportā, jo viņiem nebūs iespējas iegūt pamatizglītību dzīvesvietai tuvākajā izglītības iestādē. Jāpiebilst, ka par nevienlīdzību liecina arī tas, ka Kauguru mikrorajonā bilingvālā apmācība (pamatizglītības mazākumtautību izglītības programma) joprojām tiks īstenota divās skolās: Jūrmalas Kauguru vidusskolā un Jūrmalas Mežmalas vidusskolā (drīzumā - pamatskolā). Vēlamies zināt, kas pēc skolu apvienošanas notiks ar telpām Raiņa ielā 53, kur kopš 2001. gada mācās ģimnāzijas (bijušās sākumskolas “Atvase”) 1.-6. klases bērni.

Visbeidzot, vēlamies norādīt:

  1. Ievas Tarandas, Jūrmalas Valsts ģimnāzijas direktores, Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības domes deputātes (Zaļo un Zemnieku savienība), politiskā ietekme pašvaldības domē norāda uz abu skolu nevienlīdzīgo situāciju lēmuma pieņemšanā.

  2. Jau pirms daudziem gadiem bija paredzēts mūsu skolai pievienot Jūrmalas Vaivaru pamatskolu, taču direktore Inese Kārkliņa panāca, ka skolu nepievienoja. Pašlaik Jūrmalas dome, kuras sastāvā ir arī skolas direktore un deputāte Inese Kārkliņa (Zaļo un Zemnieku savienība), nolēmusi iegādāties īpašumu Strēlnieku prospektā 32 Jūrmalas Vaivaru pamatskolas ēkas celtniecībai. Pašreizējās skolas telpas Skautu ielā 2, kas tiek jau ilgstoši nomātas, neatbilst MK noteikumiem Nr.60 (informācijas avots: informatīvais izdevums “Jūrmalas Avīze” 2022. g. 14. janv.). Izskanējusi informācija, ka Jūrmalas Vaivaru pamatskolai plānots pievienot Jūrmalas pilsētas pamatskolu (Dzirnavu ielā 50). 2021. gadā skolā mācījās 144 skolēni, 17 pirmsskolas bērnu.

  3. Vēl mazāks skolēnu skaits nekā mūsu skolā ir Jūrmalas Ķemeru pamatskolā, taču 2020. gada izskaņā skolu nodeva ekspluatācijā pēc pārbūves. 2021. gadā skolā mācījās 108 skolēni.”

Februāra sākumā skolas pedagogi un darbinieki Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības domes deputātiem nosūtīja vēstuli, kurā lūdza ekonomiskos aprēķinus un iesaistīšanos Jūrmalas skolu tīkla alternatīvu apspriešanā. Atbildi neesam saņēmuši. Daži deputāti gan atbildēja, ka nav zinājuši par likvidāciju.

Vēl nekur nav izskanējis skolu direktoru viedoklis. Interesanti būtu uzzināt mazo skolu direktoru Ineses Kārkliņas (Jūrmalas Vaivaru pamatskola), Svetlanas Seņkinas (Jūrmalas Ķemeru pamatskola, kādreiz bijusi Izglītības pārvaldes vadītāja vietniece), Induļa Skudras (Jūrmalas pilsētas pamatskola) domas par esošo situāciju un apvienošanās alternatīvām.

Tāpat situāciju komentēt varētu domes deputāti - Zaļo un Zemnieku savienība (domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis, skolas direktore Ieva Taranda, skolas direktore Inese Kārkliņa, Irēna Kausiniece (bijusī Pumpuru vidusskolas direktore) u. c.), kas, cik noprotams, paredzējuši likvidēt vienu no vecākajām Latvijas Ekoskolām. Vai lēmums likvidēt Ekoskolu atbilst viņu partijas prioritātēm? Tāpat būtu interesanti uzzināt viedokli par to, kāpēc Jūrmalā netiek apspriests jautājums par skolu optimizāciju un nav piedāvātas dažādas alternatīvas, bet, kā izskatās, visu (šajā gadījumā - lēmumu par skolas likvidāciju vai būvniecību) nosaka ieņemamais amats domē un “pareizās” partijas izvēle.

Skolotājiem apsolīja darbavietas saglabāt. Taču neviens nevar apsolīt arī pašreizējo slodzi un samaksu.

Svarīgākais