Tas, ka politikā jānovērtē nevis tas, ko saki, bet gan tas, kāpēc tas tiek teikts, ir zināms jau sen. Lūk, kārtējais piemērs šim apgalvojumam nāca klajā gluži nesen – vakar – ar portāla pietiek.com ziņu, kas vēstīja, ka pirmdienas vakarā satikušies par trīs oligarhiem dēvētie Andris Šķēle, Ainārs Šlesers un Aivars Lembergs un apsprieduši, kādi varētu būt scenāriji Valda Dombrovska valdības krišanai, ņemot vērā esošo politisko situāciju.
Tālāk ziņā seko politikas eksperta cienīgs izklāsts Aināra Šlesera izpildījumā, kādi aspekti ietekmē šīs valdības stabilitāti, pārspriedumi par Klāva Olšteina ambīcijām utt., un tas vainagojas ar secinājumu, ka ātrāk par rudeni nekas ar šo valdību nevar notikt.
Zīmīgi, no informācijas nekādi neizriet, ka trīs pieminētie politikas smagsvari paši būtu kaut kādā veidā gatavi, griboši vai pat spējīgi gāzt Dombrovska valdību. Taču interneta komentāros un pat visnotaļ cienījamu politiķu pārspriedumos par šo ziņu dominē secinājums, ka trīs A esot apsprieduši valdības gāšanu. Turklāt tas viss ar «zinātāju» aplombu, kas, visticamāk, izriet no pārsteidzoša politikas profesionālo un vairāk arī neprofesionālo vērtētāju mīta un pieņēmuma, ka Šķēle, Šlesers un Lembergs joprojām ir ietekmīgākie spēlētāji Latvijas politikā.
Un te nu jāpieņem, ka profesionāļi un neprofesionāļi politikā būtu stingri nodalāmi. Ja profesionāļi gluži labi izprot, par ko runāja 3A – proti, vai «jaunajiem oligarhiem», kuriem ir tieša ietekme uz Vienotību un Zatlera Reformu partiju, ĻAUT gāzt Dombrovska valdību, tad otrie – neprofesionāļi – pagaidām, šķiet, vēl nav nojautuši, ka īstie «oligarhi» šobrīd ir gluži citi, un jautājums ir par iespējām šiem «jaunajiem oligarhiem», tādiem kā Olafam Berķim, Valērijam Belokoņam, Donātam Vaitaitim, Uldim Mierkalnam nostiprināties vai ne.
Vēl viens aspekts šai politikas sabiedrību uzkurinošajai ziņai par 3A tikšanos bija tas, ko Ainārs Šlesers, kurš bija vienīgais informācijas avots par sarunas saturu, izstāstīja par attieksmi pret politiski reinkarnējušos Einaru Repši. «Repše ir pareizi pateicis, ka bez uzņēmējdarbības nevar pastāvēt valsts. Man ar Repši ir bijuši konflikti, bet viens ir skaidrs – ja viņš kaut ko izlēma, tad seko- ja rīcība. Tādēļ Repše nebūtu sliktākais premjers šajā situācijā, kad stabili-tāte, kas draud pāraugt stagnācijā, jāpārvērš par attīstību,» šādus uzskatus pietiek.com paudis Šlesers. Domāt, ka viņš teica šos komplimentus neapzināti – nu diez vai.
Šlesers lieliski apzinās, ka zināmās aprindās ar Repšes slavināšanu un atbalsta paušanu viņš šī politiķa izredzes mazina, nevis vairo. Un ar šo atbalstu Repšem viņš nevis tuvina Dombrovska valdības galu, bet gan to attālina. Drīzāk tas parāda, ka sabiedrībā, kas tik ļoti tic politiskiem mītiem, mesijām, Baltajiem tēviem un laimes lāčiem, ir ārkārtīgi viegli pamest izteikumu āķi, lai teju visi bez jebkādas dziļākas analīzes to norītu un pat nepadomātu, kāpēc, ar kādu mērķi viens politiķis mēdz runāt par otru.
Pārsteidzoši, bet, vērojot sabiedrības reakciju, var pat secināt, ka ar šīs ziņas atstāstu 3A savas pozīcijas politikā ir nostiprinājuši, ja jau visi tic, ka viņi joprojām ir tik ietekmīgi. Un tad jau šī ietekme būs jāpieņem arī «jaunajiem oligarhiem», kuri Dombrovska valdības purināšanas plānus bija galvās meistarojuši bez Šķēles, Šlesera un Lemberga gādības.
Kā jau rakstīts iepriekš, pagaidām reālu valdības gāšanas scenāriju patiesībā nav un tādu konstruēšanas mēģinājumi tiešām izriet tikai no atsevišķu aktīvajā politikā esošo personāžu un to sponsoru ambīciju analīzes.
To, ka šādiem scenārijiem drīzumā varētu parādīties arī sabiedrības atbalsts, nevar izslēgt, jo valdība, kas bīda likumprojektus, piemēram, par pensiju vecuma paaugstināšanu, kurus neatbalsta 88% iedzīvotāju, nevar tikt uzskatīta par svēto govi.