Pretēji priekšstatam, ka, sākoties aukstākam laikam, migrantu plūsmas mitēsies, nekas tamlīdzīgs nav vērojams. Korespondenti ziņo, ka Lesbas salā Grieķijā joprojām pēc katrām 10 minūtēm piestāj kārtējā laiva, atvedot kārtējo porciju ar patvēruma meklētājiem.
Migrantu plūsmas dzen cita citu uz priekšu, uz Eiropas vidieni un ziemeļiem, radot haosu un spriedzi Balkānu valstīs. Situācija eskalējusies tiktāl, ka Eiropas Savienības līderi bija sasaukuši kārtējo naksnīgo sēdi Briselē, lai izlemtu, ko darīt Rietumbalkānos, lai kaut kā novērstu humanitāro krīzi reģionā.
Kā risinājums tika pieņemts virziens, kas jau pagājušajā gadsimtā tika atzīts par labu esam un uz ko Eiropu vedinājusi ANO Bēgļu aģentūra, – veidot bēgļu nometnes to kustībā uz labāku (lasi – pabalstos dāsnāku) patvēruma valsti, nevis pieļaut viņu stihiskas kustības pāri robežām un patvaļīgu mitināšanos ceļmalās.
ANO pārstāvjiem taisnība šķiet ir arī tajā – ES nespēs nosargāt valstu robežas no migrantu plūsmas, būvējot žogus un liekot mehāniskus šķēršļus. Vienīgā ES iespēja ir sabūvēt nometnes, kurās šie cilvēki var uzturēties un tad doties tālāk, kur nu viņi ir iecerējuši. Pagaidām viņi ir iecerējuši doties uz Vāciju. Šīs valsts sabiedrība ir pamainījusi toni no «palīdzēsim nabaga bēgļiem» uz «kā lai tiekam galā ar šito cilvēku masu», bet sociālo garantiju sistēma un kancleres attieksme nav ļoti mainījusies, līdz ar to Vācija joprojām ir pievilcīgākā zeme migrantu plūsmai. Cik simboliski – Berlīnē pat slavenā, tagad slēgtā Tempelhofas lidosta, kas savulaik bija viens no «dzīvības ceļiem» ar Rietumvāciju, tiek pārveidota par bēgļu telšu nometni.
Eiropas Savienības līderi tagad ir vienojušies milzīgas summas veltīt bēgļu nometņu ierīkošanai (nometnes kopumā 200 000 cilvēku – lai gan kas tas ir, kad gaida miljonus), robežapsardzei ar Turciju un cīņai ar cilvēku kontrabandistiem.
Cilvēki, kas norāda uz iepriekšējā gadsimta pieredzi bēgļu plūsmu koordinēšanā, runā par to, ka Eiropai nav jāizgudro velosipēds, tikai ar nometnēm un robežapsardzes un policijas, kā imigrācijas dienestu darbības koordināciju jāsakārto sistēma. Tie atsaucas uz ASV pieredzi, kura līdzīgas nometnes pagājušā gadsimta vidū veidoja migrantiem no Dienvidaustrumāzijas. Visai interesanta norāde, jo, cik nu nācies lasīt par šīm nometnēm ASV, tur bēgļi bija spiesti pavadīt vienu gadu stingrā izolācijā un nepārtrauktās pratināšanās, lai pierādītu sava vajātā grūtdieņa statusu, un tikai pēc tam saņēma vai arī nesaņēma ieceļošanas atļauju ASV. Nekas neliecina, ka Eiropa ir spējīga izvirzīt stingras prasības migrantiem savas likumdošanas ievērošanā.
Izskatās, Eiropai dārgāk izmaksās sākotnējais Willkommen jeb vājuma brīdis, ko patvēruma meklētāji uztvēruši burtiski, nekā tūlītēja norāde, ka birokrātiskās procedūras bēgļu statusa iegūšanai būs tik apgrūtinošas, ka labāk pat necensties šeit rādīties. Eiropas Savienības līderi tā sapinās savās humānajās vērtībās, ka aizmirsa tās salāgot ar ES dalībvalstu iespējām un sabiedrību mentālo un materiālo stāvokli. Tagad sekas ir milzīgi izdevumi to pašu dalībvalstu nodokļu maksātājiem, kuriem pēc būtības jāfinansē gan pagaidu nometnes, gan vēl nezināmā nākotne, ko šeit dēvē par «bēgļu integrāciju sabiedrībā».
Atkal jau jāatzīst, ka vistraģikomiskāk šeit izskatās Latvijas politiķi, kuri netiek galā pat ar teorētiskām migrantu plūsmām, izdomājot smieklīgus stāstus par to, ko šeit bēgļi darīs vai nedarīs, cik saņems mēnesī, kur uzturēsies, ko ēdīs un kur staigās. Valdība vēl nav pateikusi, kur ņems miljonos eiro mērāmo naudu tiem 726 patvēruma meklētājiem, kurus šeit atšlepēs jau tik mazaktuālo kvotu ietvaros. Tikmēr pat tik mazskaitlīgā 28 Irākas bēgļu grupiņa, kas izdomāja doties cauri Latvijai, jau ir teju uzsūkusies kaut kur, Latvijas dienestu redzeslokā atstājot astoņus cilvēkus. Tad kā Latvijas dienesti spēs izpildīt visus solījumus par uzraudzīšanu, ievietošanu un «integrāciju» simtiem cilvēku?! Vienīgais variants – patiesībā neviens neko negrasās pildīt un «integrēt» – Latvijas politiķi to vien gaida kā jezgu, kuras laikā šeit uzsūksies vai pazudīs vēl lielākas cilvēku masas, un tad jau kā tautas teicienā «vecene nokrita no vezuma, nekas, ķēvei vieglāk». Kamēr Vienotības izpratne par migrantiem būs partiju apmaksāto reklāmu (par kādu naudu, interesanti gan?) līmenī, tikmēr varam būt droši – nākotne ir nedroša, un varam vien palūgt mīļo dieviņu, lai tās migrantu plūsmas iet mums garām, jo vara netiek galā pat ar tekstiem, kur nu ar cilvēkiem.