Ja valdību tiešām veido Valdis Dombrovskis, tad Visu Latvijai!/TB/LNNK jaunajā koalīcijā būs, ja nē – tad nebūs, pagājušajā nedēļā neoficiālā sarunā izteicās kāds pieredzējis politiķis. Pēdējo dienu notikumi, kas faktiski izslēdza VL!/TB/LNNK no topošās koalīcijas, liek atcerēties šo vārdu viedumu.
Jo tiešām rodas jautājums – vai Valdis Dombrovskis saprot, ko runā, ja vienu mirkli pasludina koalīciju par izveidotu no trim partneriem, bet pēc mirkļa – atkal viss ir pilnīgi citā gaismā. Tik neveiklus politiskos manevrus koalīciju veidošanā pat pie nosacīti labvēlīgas situācijas sen nav gadījies novērot. Vai tā ir tikai Dombrovska vaina, vai arī apstākļi un cilvēki ir sazvērējušies pret viņu? Ticamāk, ka pa druskai no visa. Vienotības iekšējā nevienotība, par kuru rakstījuši un runājuši jau daudzi komentētāji, ir izspēlējusi ļaunu joku ar Dombrovski, kurš, visticamāk, paradis, ka nianses politisko partneru izteikumos līdz šim tulkojusi Solvita Āboltiņa, nav uztvēris smalko robežu Sabiedrības citai politikai pārstāvju nostājas kategorismā. Bet SCP runasvīri Pabriks ar Štokenbergu par VL!/TB/LNNK nepiemērotību valdībā ir jau runājuši sen. Dombrovskis savukārt ir sapratis vienīgi smago artilēriju veto izskatā, ko šīs partijas politiķi nu uzlikuši VL!/TB/LNNK iesaistei valdībā.
SCP ar šo gājienu, protams, ir riskējuši, bet vēl vairāk ir riskējusi Vienotība, jo tā varēja zaudēt piecus deputātus, kuru politiskā manevra iespējas nākamo četru gadu laikā kreisajā parlamenta flangā būtu pat ļoti iespējamas. Atšķeļoties no Vienotības, taču SCP varētu vienoties gan ar Saskaņas centru, gan arī ar Par labu Latviju, gan ar zaļajiem zemniekiem, kas jau pasludinājuši savu spēju vienoties ar visiem. Tādējādi SCP nostiprinātu tādu valdības koalīciju variantu iespējamību bez Vienotības. Tas, vai šādi šķeltnieki tiktu ievēlēti jau aiznākamajā Saeimā un kāds būtu viņu vērtējums sabiedrībā, būtu pakārtots jautājums īslaicīgam politiskam labumam.
Tomēr jāatzīst, ka arī pēc būtības SCP teiktajam par Visu Latvijai!/TB/LNNK politiķu nepiemērotību darbībai koalīcijā ir racionālais grauds. No vienas puses – VL! jauniešu acīm redzamā nepiemērotība valdošo politiķu statusam ir tik uzkrītoša, ka nekādi tēvzemiešu centieni šo situāciju saglābt nav bijuši lietderīgi. Nu ko dod pagājušajā piektdienā uzzināt, ka tēvzemietis Gaidis Bērziņš varētu būt tieslietu ministrs un viņa vietā par deputātu kļūtu Jānis Iesalnieks, kurš tajā pašā brīdī izvirst publiskajos interneta tīklos ar pārspriedumiem par "inteliģentā antisemītisma" pieļaujamību?! Var tikai piekrist tiem ekspertiem, kuri saka, ka papildus ekonomiskajai un sociālajai spriedzei Latvijā nav vajadzīga vēl arī etniskā spriedze, kuru turklāt vairotu valdošās koalīcijas partijas.
Otrkārt, vēl acīm redzamāk par šo jauno politiķu nepiemērotību koalīcijai ir tas, ka viņiem arī pašiem nav ieinteresētības audzēt politisko briedumu, bet gan kultivēt etnisko noti politiskajā retorikā. Un darīt to pat veiksmīgāk, ja nav koalīcijas ķēdes pie kājas. Tik jaunai politiskai organizācijai palikšana ārpus koalīcijas ar saviem žņaugiem būs lieliska iespēja četrus gadus nodoties savas politiskās sejas slīpēšanai. Un, ļoti ticami, ka uz šā rēķina pieaudzēt krietnas politiskās dividendes, jo nacionālisms nevaid miris Latvijā vēl ilgus gadus uz priekšu.
Bet Vienotībai un Dombrovskim no šīs ļoti neveiklās situācijas vēl būs daudz ko mācīties. Pirmkārt, ieklausīties tajā, ka pretrunas apvienības sastāvā nav vis politisko konkurentu izgudrojums, bet realitāte, kas prasa ļoti filigrānu darbu topošās frakcijas izveidē. Vai Vienotība vispār spēs nostrādāt vēl visu nākamās Saeimas sasaukumu, ir faktiski atkarīgs tikai no tā, cik veiksmīga būs nevis premjera izvēle, bet gan frakcijas vadītāja izvēle, respektīvi, tāda politiķa izvēle, kurš spēs sabalansēt visu Vienotības spārnu šūpošanos. Otrkārt, jāņem vērā arī tas, ka pagaidām valdības izveides procesā ir ļoti taktiski klusējusi tā dēvētā lietussargu grupa. Klusums, kas vēdī no šīs grupas, ir pat nedaudz biedējošs, zinot tās pieredzi publisko un sabiedrisko attiecību jomā. Dombrovskim derētu ieklausīties šajā šķietamajā klusumā, lai neiznāktu kā ar SCP.
Un vēl – nav jau apšaubāms, ka Valsts prezidents Valdis Zatlers 2. novembrī nosauks Valdi Dombrovski kā valdības veidotāju. Bet tas nav iemesls atslābt un līdz 2. novembrim ar neveiklām darbībām izbojāt priekšstatu par spēju vadīt valdību nākamos četrus gadus.