Nopride.lv – tautas vienotāji?

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Almers Ludviks (LPP/LC) vakar aicināja nepieļaut praida gājienu 11. Novembra krastmalā, bet to pārcelt uz citu, mazāk publisku, vietu.

Šoreiz parastā pretgājiena argumentācija par iespējamām sadursmēm tika papildināta ar vēsturiski motivētiem argumentiem. Vicemērs skaidro, ka ar krastmalu saistās vēsturiski notikumi, patriotisms un vērtības, kas vieno nāciju un ir tautas identitātes daļa.

Man tādas aizdomas, ka Ludviks nav īpaši pārdomājis tos izteikumus par vērtībām un tautas identitātes daļu. Kā nekā, 11. Novembra krastmalā ir notikušas tādas lietas kā antipraidistu demonstrācijas.

Vai tad es varu secināt, ka vicemērs uzskata nopride.lv rīkotos protestus par „vēsturiskiem notikumiem”, kas saistījās ar „patriotismu”? Vai tad Ludvika kungs uzskata, ka Latvijas nāciju vieno ekstrēmistiskā nopride.lv?

Tādā gadījumā viņam ir diezgan interesanta uztvere par patriotismu, vēsturi un nācijas vienotību. Kā var tautu vienot agresīvi noskaņota organizācija, kura nebaidās pat caur izvirtulīgiem paņēmieniem (piem. mētāšanos ar fekālijām) mēģināt sakūdīt iedzīvotājus pret atsevišķu cilvēku grupu? Varbūt Ludvika kungs būtu gatavs atbildēt uz vienu jautājumu?

Kādā veidā nopride.lv veicina patriotismu un vieno nāciju?

Viedokļi

Pasaulē šogad divdesmit sesto reizi 21. februāri piemin kā Starptautisko dzimtās valodas dienu. UNESCO to veidoja 1999. gadā, bet ANO atzina 2002. gada 15. februārī ar rezolūciju Nr. 56/262 ar oficiālo nosaukumu franciski multilingvisms[1], kā 12. un 13. punktu galvenā tēze ir glābt valodas, kas apdraudētas vai uz izmiršanas sliekšņa. Vēsturiski datumu gan saista ar Austrumpakistānas ļaužu 75 gadus senu cīņu par bengāļu valodu, ko prot ap 280 miljonu un kam gals nedraud.

Svarīgākais