Labdien, lasītāj! Vai Tu gadījumā nedzīvo Rīgā? Es ļoti ceru, ka nē, jo, ja Tu tur dzīvo, tad Tu esi nekulturāls briesmonis! Rīdziniek, vai Tu mani dzirdēji? Tu esi nekulturāls monstrs!
Ja es augšminētos vārdus būtu domājis nopietni, tad Jūs reaģētu – dusmotos, protestētu, rakstītu draudīgas vēstules man un sūdzības sūtītu redaktoram. Tas būtu tikai dabiski. Tomēr, kad augsta Rīgas domes amatpersona Jūs tā nosauca, protesti bija visai klusi. Varbūt atceraties?
"Rīdzinieki nav sasnieguši tādu kultūras līmeni, lai centrā varētu sēdēt zālienā”, uzsvēra aģentūras „Rīgas dārzi un parki” direktors, Rīgas domes deputāts Agnis Kalnkaziņš (TP). Tagad gan šķiet, ka Kalnkaziņam tomēr neizdosies visus centra zālienus paturēt kā savus barības laukus (kalna kazas taču zāli ēd?), jo jūnijā atsevišķos parkos drīkstēs sēdēt zālē, bet viņa nostāja pret tiem cilvēkiem, kas viņu ievēlēja, ir tik nožēlojama, ka to ir vērts atkal pieminēt.
Es domāju, ka visiem Rīgas iedzīvotājiem ir tāda ķermeņa daļa kā dibens, kas nodrošina visas iespējas apsēsties kādā parka zālājā. Bet ar to nepietiek! Vajag arī sasniegt kaut kādu mistisku kultūras līmeni, pirms var atļaut sēdēšanu zālē. Būtu interesanti zināt – kas tad tas kultūras līmenis īsti ir? Varbūt vajag izveidot jaunu aģentūru, kur rīdzinieki varēs iesniegt savas muzeju, operas un teātra biļetes? Tādā veidā pilsētas iedzīvotāji varētu pierādīt savu kultūras līmeni un kvalificēt sevi zālē sēdēšanai!
Saprotams, tas ir absurds – tāpat, kā Kalnkaziņa padomiskā domāšana ir absurda. Es domāju, ka ja Kalnkaziņš mazāk uztrauktos par rīdzinieku kultūras līmeni un vairāk domātu par iedzīvotāju labsajūtu un vēlmēm, visi būtu priecīgāki – gan pats aģentūras direktors, gan zālē sēdošie rīdzinieki.