Kā politiķi ir iedomājušies glābt Latvijas ekonomiku? Aizņemoties aptuveni vienu gada budžetu no starptautiskām institūcijām. Ko tas katram iedzīvotājam nozīmē? 2300 eiro liels parāds.
Ko mēs par naudas izmantošanas mērķiem zinām? Neko daudz. It kā izmantos budžeta deficīta segšanai, bankām un ekonomikas stimulēšanai. Un kā izpaudīsies Slaktera spārnotais teiciens „we will be taupīgi“ realitātē? Daudzi cilvēki zaudēs darbu, citiem atkal nāksies samierināties ar algu samazināšanu par 15%, vai pat vairāk. Pagaidāmi pat nav zināms, vai valsts būs spējīga nodrošināt svarīgas pamatfunkcijas kā medicīnisko aprūpi, operatīvi strādājošu policiju un efektīvu ugunsdzēsēju dienestu darbību.
Ir arī skaidrs, ka daudziem ārvalstu uzņēmumiem gaidāmi grūti laiki, un augstais lata kurss ir viens no iemesliem, kas neļaus ekonomikas stimulēšanu caur palielinātu eksportu un lielākām ārvalstu investīcijām. Globālā krīze arī nospēlē savu lomu – man šķiet, ka reti kāds Latvijā aptver, cik nopietna tā krīze ir valstīs kā, piemēram, Zviedrijā. Tur arī gaidāma recesija 2009. gadā, tur arī cilvēkus masveidā atlaiž un kronas kurss ir smagi krities pēdējo mēnešu laikā. Un Zviedrija ir viens no lielākajiem investoriem Latvijā.
Kad pirmo reizi - ja pareizi atceros aptuveni pirms gada - parādījās nopietnas runas par iespējamo lata devalvāciju, man tā šķita kā slikta ideja – kā mājsaimniecības atmaksās savus kredītus eiro? Tagad man šķiet, ka, ja lats būtu savlaicīgi devalvēts, situācija mums tomēr pašreiz nebūtu tik bēdīga. Jā – mājsaimniecībām būtu klājies smagi, nenoliedzami. Nāktos savilkt grožus. Bet, iespaids, ko lata devalvācija varētu atstāt uz vispārējo ekonomiku, būtu bijis pozitīvs, un, iespējams, mums nebūtu bijis nepieciešams milzīgs ārvalstu aizdevums.
Man tomēr šķiet, ka lata devalvācija par kādiem 15-20%, ja tā būtu veikta pirms pusgada, neatstātu tik nopietnas sekas uz mājsaimniecībām, kā pašreizējā ekonomiskā politika. Vai tad tagad situācija ir spožāka? Štata vietu samazināšana iedzen cilvēkus bezdarbā un bezdarbniekam, saprotams, kredītus atmaksāt ir daudz grūtāk, nekā nodarbinātai personai. Tie, kuri tomēr paliks amatos, sastapsies ar algu samazināšanu par 15% - kas ir smagāks trieciens, nekā atbilstošs ikmēneša kredīta maksājumu pieaugums.
Tas vēl tā – vēl joprojām varētu argumentēt, ka lata devalvācija kontra pašreizējās politikas rezultāti nebūtu īpaši atšķirīgi. Bet ko mēs īsti varam pateikt par nākotni? Tā kā visas ziņas no valdības ir neskaidras un pretrunīgas, mēs paliekam neziņā. Kas saka, ka ar aizdevumu un taupības režīmu pietiks? Tikai tāpēc, ka Latvijas valsts tagad paņems lielu kredītu, nenozīmē, ka lata devalvācija vairs nav aktuāls jautājums. Lata devalvācija turpinās būt aktuāls jautājums visas krīzes laikā – iespējamība, ka Latvija būs spiesta latu devalvēt, joprojām pastāv.
Es ļoti ceru, ka tas nenotiks, jo tā tiešām būtu katastrofa visiem kredītņēmējiem, bet ir vērts paturēt prātā, ka tas variants nemaz nav tik nereāls, kā valdība grib mums likt domāt, un tāpēc vajag savlaicīgi sākt mēģināt, ja tāda iespēja ir, izveidot kaut kādus uzkrājumus, kaut kādu rezervi, lai, ja tas pats ļaunākais notiktu, jūs nepaliktu bez jumta virs galvas.
Kā nekā, neviens taču negrib, lai nākamajā gadā Egīla Zirņa rakstītais Ziemassvētku pantiņš (publicēts Sestdienā 20.12.2008.) būtu atbilstošs patiesībai:
Klusa nakts pār zemi klājas,
Bankas klusu atņem mājas.
Īstie Ziemassvētki, bļin,
Kad zem egles mežā svin.