Pasaules attīstību noteic divi galvenie ekonomikas modeļi – biznesa ekonomika, ar neierobežotas izaugsmes ideoloģiju, kas peļņas vārdā no sava ceļa noslauka dabas, cilvēku, tautu un valstu tiesības uz netraucētu un harmonisku attīstību, un stacionārā stāvokļa ekonomika, kuras ideoloģija pamatojas bezgalīgas attīstības iespējā, dabas saudzēšanā, cilvēku, tautu un valstu tiesībās uz pašnoteikšanos un pašizteikšanos. Izaugsme un attīstība nav viens un tas pats, kā daudzkārt tiek likts domāt.
Uz to aizrāda amerikāņu ekonomists Hermans Deilī : „izaugsme ir tad, ja kādas lietas ir vairāk, attīstība ir tad, ja pie tā paša daudzuma mums šī lieta ir labākā kvalitātē”. Kurš modelis ir perspektīvāks latviešu tautai un Latvijas valstij? Lai runā fakti. Jau 23 gadus, kā neatbilstošs paraugs laikmeta jaunajiem izaicinājumiem, bez ievērības palicis starpkaru Latvijā sasniegtais. Izvēloties un valstiskā līmenī lobējot biznesa izaugsmes ekonomiku, šodien mēs pārsteigti un neizpratnē raugāmies mūsdienās sastrādātajā : 2010.g.ražojām lauksaimniecības izejprodukciju par 441 latu uz vienu valsts iedzīvotāju (53% no 1938.g.ražotā) un lauksaimniecības produkcijas un pārtikas preču imports pārsniedza eksportu par 124,2 milj.latu. (1938.g. eksports pārsniedza importu par 62 milj. latu); kā liecība neprasmīgai un bezatbildīgai saimniekošanai ES ietvaros, ir radīti 100 000 bezdarbnieku tepat Latvijā un vismaz 200 000 maizi meklēt aizbraukušo uz ārzemēm - t.i., 27% no 1,1 miljona ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Atrēķinot 6% dabīgo bezdarbnieku, atlikušie 21% x 2 = 42% ir neiegūtais IKP (pēc Oukena likuma). Bezdarbnieku neizmantošana, piemēram, 2013.gadā vien valstij ir radījusi (IKP EUR 20 972 635 000 x 0,42 = ) 8 808 506 700 eiro zaudējumus; aptuveni vienu miljonu hektāru lauksaimniecisko zemes resursu esam izpārdevuši personām bez Latvijas pilsonības, bet cik īsti – zina tikai Dievs; demogrāfiskā ziņā esam atsviesti viszemākajā punktā, kāds Latvijā vēsturiski ir piedzīvots : vidēji vienai sievietei dzimst 1,1 bērns, un tas ir viszemākais dzimstības rādītājs ES. Lai iedzīvotāju skaitu saglabātu nemainīgu, nepieciešams, lai sievietēm būtu vidēji 2,2 - 2,3 bērni; līdz 2013.g. likvidētas 267 skolas (līdz 1938.g. uzceltas 373 ), govju skaits no 856 000 1935.g. sarucis līdz 164 100 2011.g, bet laukos strādājošo skaits attiecīgi no 801 000 1935.g. līdz 82 500 2011. Grūti salīdzināt un komentēt, piemēram, mūsdienu lauksaimnieciskās ražošanas mehanizāciju un automatizāciju ar Ulmaņlaiku Latvijas zirgvilkmes tehniku, kuļmašīnu, spīļarklu, rokas izkapti un koka grābekli, un rezultātus, kas ir pretēji apgalvojumiem par biznesa ideoloģijas un prakses visspēcību, ka valsts uzplaukuma pamatā ir kapitāla koncentrācija, finansu tirgi, automatizācija un, ka ar lauksaimniecību, baļķu un šprotu ražošanu valsts uzplaukums nav panākams. Tomēr grūti ir apstrīdēt vēsturnieka Edgara Andersona par to laiku Latviju teikto : ‘’ Latvija plauka un ziedēja , un latviešu tauta brīvos apstākļos bija sasniegusi vēl gadsimtos nepiedzīvotu garīgās un saimnieciskās labklājības līmeni’’, un, kam ticamību nostiprina bijušais daugavpilietis, LZA loceklis, LZA Ārzemju locekļu nodaļas vadītājs, ASV Līhaias universitātes emeritētais profesors un tautsaimnieks Nikolajs Balabkins : ‘’ Interesanti, ka pašreiz somu dzīves standarts ir viens no augstākajiem Eiropā, lai gan 1930.gadu vidū tas bija zemāks par Latvijas dzīves standartu 15 procentu apjomā .’’ Un diez vai īsti pareizi būs pieņemt par aksiomu bezgalīgas izaugsmes iespējas tādā ierobežotā telpā, kāda ir mūsu Zeme. To apstiprina ekonomista profesora Ivara Brīvera atsauce uz dažādiem vērtējumiem, kuri rāda, ka jau šobrīd pasaules ekonomika patērē 1,3 līdz 1,4 vairāk resursu, nekā globālā sistēma tos spēj atjaunot. Tā teikt – ‘’Titāniks’’ tuvojas aisbergam, bet balle turpinās. Ka izaugsmes robežas varētu būt tuvu, var nojaust arī no publicista Džona Perkinsa publicētajiem datiem : pasaules saņemto kredītu summa ir 623 triljoni dolāru, pasaules saražotais iekšzemes kopprodukts 2012.gadā ir 65 triljoni dolāru jeb 10% no pasaules parādu summas, bet visu pasaules materiālo aktīvu summa, ieskaitot zemes un potenciālo dabas resursu vērtību, tiek lēsta 300 – 350 triljonu dolāru vērtībā. No šiem rādītājiem var secināt, ka saņemtos kredītus pat teorētiski nav iespējams atmaksāt. Šādā situācijā varam paļauties uz vienīgo, cerams, bezgalīgo iespēju – attīstību. No teiktā var arī secināt, ka attīstībai jāmeklē cits ekonomikas modelis. Jau 19.gadsimtā par to runā vācu filozofs Artūrs Šopenhauers ( 1788. g. 22.02. - 1860. g. 21.09.) : ‘’Vislaimīgākā zeme ir tā, kurai nepieciešams neliels vai vispār nekāds ievedums, tā arī vislaimīgākais ir cilvēks, kuram ir pietiekami ar iekšējo bagātību un sevis uzturēšanai no āra vajag maz vai vispār neko nevajag, jo šāda veida pievedums maksā dārgi, dara atkarīgu, izraisa briesmas un galu galā ir tikai slikts paša augsnes radītā aizstājējs.’’ Mūsdienās, uz dziestošo pagastu, tukšo skolu un pamesto lauku sētu fona, šī atziņa sasaucas ar Banku un Ventspils augstskolu profesora ekonomista Ivara Brīvera piedāvāto stacionārā stāvokļa ekonomikas modeli, kas balstās’’ nevis uz izaugsmi, bet uz vides saglabāšanu, nevis uz uzņēmēju-inovatoru, vai vēl jo mazāk uz uzņēmēju-spekulantu, bet gan uz lietpratīgu saimnieku, kas zinās ko darīt un kā darīt, lai nodrošinātu pietiekamu labklājības līmeni sev un savai saimei, vienlaikus sargājot vidi gan ekoloģiskā, gan kultūras, reliģiskā, etniskā, tiesiskā un sociālā aspektā.’’ Kā neatņemama daļa teiktajam vēl jāpievieno "Likteņdārza" veidošanas iniciatora Viļa Vītola ieteikums : "Varbūt pirmajā brīdi izklausīsies dīvaini, bet... mana Latvijas vīzija ir latviešu ģimene ar vismaz četriem bērniem. Tā savā dziļākā nozīmē ir doma par nemirstīgu latviešu tautu. Tauta ir dzīvs organisms, un tai visu dzīvo radību pamatuzdevums - atražot sevi. Lai tas notiktu, stiprai, lielai ģimenei atkal jākļūst par latviešu lepnumu un godu, par apziņu, par pienākumu." Kritiski izvērtējot līdzšinējās saimniekošanas rezultātus, uzklausot augšminēto personību padomus un mainoties domāšanā, mēs varam glābt latviešu tautu un Latviju!