Anekdote vēstī, ka tā iesaucies latgalietis Jezups, kad uz sava nāburga Jōņa kapa ieraudzījis govs noēsto zāli un tās pārstrādes produku - pļeku. Šī anekdote man ienāca prātā, mēģinot izprast latviešu pārvērtības pārejas posmā no attīstītā sociālisma uz bezrāmju kapitālismu.
Kādas pārvērtības ir notikušas mūsu psihē un apziņā : , ja pieņemam’’Deklarāciju par okupāciju’’, bet nerealizējam to; ja kolonistus saucam par ‘’nepilsoņiem’’, ko pat Krievijas prezidents nesaprot; ja pieņemam likumu par zemes aizsardzību pret izpārdošanu personām bez pilsoniskās atbildības, bet uz šodienu, iespējams, pārdots jau tuvu vai pāri miljonam hektāru; ja starpkaru Latvijā lauksaimniecība nodrošināja ar darbu, mājokli un iztiku 800 000 darbaspējīgo, bet šodien knapi 100 000 un veicinājusi 500 000 bezdarbnieku un emigrantu rašanos; ja nespējam uzrakstīt priekšvārdu Satversmei, kas nepārprotami norādītu, ka tās uzdevums nodrošināt latviešu tautas un Latvijas valsts pastāvēšanu, kamēr saule debesīs; ja Latvijas galvaspilsētu vada Krievijas impēriskā šovinisma pārstāvis, kura ievēlēšanu atbalstīja arī latvieši, pateicībā par transporta samaksas atvieglojumiem; ja saprotam, ka vēlēšanu sistēma nenodrošina iespējas ievēlēt kvalitatīvu Saeimu, bet E.Berklava iniciēto mažoritāro vēlēšanu likumu neatceramies; ja no vārdiem ‘’latviešu tauta’’ un ‘’nacionālisms’’ izvairāmies kā velns no krusta? Kāpēc latviešiem nav nacionālās pašapziņas, pašcieņas, saimnieka un atbildības apziņas? Vai tam ir kāds loģisks izskaidrojums? Izrādās, ka ir. Atsevišķu lielvalstu, varaskāru diktatoru, cilvēku grupu, politiķu, biznesa pārstāvju savtīgo materiālo un varas interešu apmierināšanai ir nepieciešamība manipulēt ar sabiedrību, pārveidojot tās domāšanu un rīcību atbilstoši savām vēlmēm. Gadsimtu gaitā manipulācijas paņēmieni ir mainījušies no mežonīgas piespiešanas līdz pakāpeniskai un šķietami brīvai indivīda domāšanas pārveidošanai - ar ‘’burkānu un pātagu’’, ar ‘’smadzeņu skalošanu’’, ar‘’maigās jeb mīkstās varas’’ palīdzību, ar ‘’zombēšanu’’ u.tml. Par mežonīgajiem laikiem precedentu sniedz kirgīzu rakstnieks Čingizs Aitmatovs ‘’Leģendā par mankurtu’’. Ar šaušalīgas spīdzināšanas palīdzību — uzmaucot upurim galvā širi (kamieļa kakla ādas gredzenu)— iznīcināja verga atmiņu. Cilvēks, kas tika pakļauts šādai procedūrai, vai nu nomira, neizcietis spīdzināšanu, vai arī uz visu mūžu zaudēja atmiņu, pārvērsdamies par mankurtu — vergu, kas neatceras savu pagātni. Zaudējis savu «es», mankurts saimnieciskā ziņā ieguva veselu virkni priekšrocību. Viņš bija tikpat kā mēma radība un tāpēc pilnīgi padevīgs un nekaitīgs. Viņam nekad neienāca prātā domas par bēgšanu vai sacelšanos pret vergturi. Mūsdienās pielieto humānāku risinājumu. Amerikāņu sociologs Džozefs Overtons apraksta tehnoloģiju, t.s. „Overtona logu”, kur piecos cilvēku domāšanas piejaucēšanas posmos, soli pa solim (EP pieņemtā Lunačekas rezolūcija) sabiedrības pamatprincipiem neatbilstošo un kategoriski nepieņemamo parādību, piemēram, homoseksuāļu laulību vienādošanu ar tradicionālājām, cilvēku apziņā aizmanipulē līdz politiski svarīgam normalizētam un likumīgam jautājumam. Parādības noraidījums tiek pārvērsts par cilvēktiesību pārkāpumu. Tiek ieviesta negatīva attieksme pret jebkādu parādības nosodījumu. Nepaklausīgo savaldīšanai tiek radīti krimināllikuma panti. Te ir atbilde arī uz mūsdienu dīvainībām nacionālajā jautājumā. Lielvalstu un globālā alkatīgā biznesa un varaskāres realizēšanai visnopietnākais šķērslis ir nacionālisms - tautas nacionālā pašapziņa, pašcieņa, savas valsts saimnieka un atbildības apziņa. Uz nacionālismu, kā apkarojamu parādību, norāda impēriski šovinistiski (lielās jeb apspiedējas nācijas galējais agresīvais nacionālisms) noskaņotais Krievijas prezidents V.Putins. Pret nacionālismu cīnās impēriskais šovinists (galējais - agresīvais nacionālists) N.Ušakovs un to netieši, ar izvairīšanos lietas saukt īstajos vārdos, atbalsta Latvijas valsts vadītāji, Saeima, Rīgas pašvaldība (kurus ievēlēja overtonizētā tauta). Cīņu pret nacionālismu izvērš ES augstākās amatpersonas – H.van Rompejs, G. Verhovštats. Pret to cīnās impēriski šovinistiskie fašisti, t.s. ‘’antifašisti’’ un tos atbalsta krietns bars pašmāju overtonizēto etnisko ‘’latviešu’’. Nacionālisma diskreditācija ir sasniegusi ‘’Overtona loga ’’ ceturto un piekto posmu – no populārās un plaši izplatītās nacionālisma noliegšanas uz noslēdzošo fāzi - politisko un likumīgo noliegšanu. Atliek vēl pēdējais realizējamais solis – Saeimai pieņemt likumu, kas aizliedz publiski diskutēt un lietot vārdus : nacionālisms, latviešu tauta, latviska Latvija, dziedāt L.Breikša ‘’Svēts mantojums šī zeme mūsu tautai’’ un par likuma neievērošanu paredzēt sodu : brīvības atņemšanu līdz 5 gadiem, bez vai ar mantas konfiskāciju, piespiedu darbus, naudas sodu vai to kombināciju.