Govs un lauku apdzīvotības korelācija*

Kā daļai mūsu sabiedrības zināms, govs ir mājdzīvnieks, kas dod dzīvībai nepieciešamo pienu, simbolizē mātišķo zemi, pārpilnību un drošību.Indijā govi godā kā svēto barotāju.

To apliecina arī dzejniece Ieva Nikoleta Dāboliņa :       

Man kauns  -

Es nemāku slaukt govi

Bet Brīvības bulvāra galā

Kur kādreiz stāvēja Ļeņins

Es uzcelšu pieminekli

Govij

Un sievai,

Kas, piespiedusi pieri viņas sānam

Caur kariem, mēriem un mūžiem

Slauc siltu pienu saviem bērniem                            .   

 Ko mēs šodien varētu vainot, ka latvieši pamet savu zemi un valsti? Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (‘’Latvijas Avīze’’, 8.05.2015.), atzīstot, ka lauku depopulācija ir pasaules tendence, pieļauj, ka to varētu bremzēt jauniešus pieviļinot ar jaunām tehnoloģijām, modernāku tehniku un iespējām.  No iespējām tiek minēta darba ražīguma celšana, kas, savukārt, ir pretrunā cilvēku skaita palielināšanai laukos.  Ministrs, kā agrāk, paliek nelokāms lauksaimniecības kā biznesa piekritējs, ka strauju attīstību ar mazo biznesu nevar panākt.                                                                    

Lauksaimniecības kā biznesa ideoloiģija ir pēc iespējas lielāka peļņa, ko var cerēt iegūt palielinot zemes platību un lopu skaitu, samazinot strādājošo skaitu. Latvijas valsts un latviešu nācijas pastāvēšana cauri gadsimtiem biznesam nav mērķis,  bet tikai mazāk vai vairāk traucējošs apstāklis.

1995.g. laukos bija 307 749 (100%) saimniecības, 2015.gadā -  81 796 (26,6%). Katastrofāla mazo ražojošo lauku saimniecību samazināšanās korelē ar govju skaita  un nodarbinātības samazināšanos un emigrāciju. To redzam no salīdzinājuma vēsturiskā skatījumā .   

1935.g. lauksaimniecībā nodarbinātie - 8o1 000 un 856 000 slaucamo govju. 2011.g. reģistrētie lauksaimniecībā nodarbinātie - 82 500 un 164 100 slaucamo govju. Var pieņemt, ka katras govs likvidācija ir viena bezdarbnieka radīšana. Industriālo ražotāju morāla un finansiāla lobēšana, sīkražotāju kooperācijas nerisināšana, nespēja sadzirdēt un izprast ierosinājumus jaunās paaudzes motivēšanai dzīvei laukos un nodrošināt latviešu tautas vairākumam  darbam motivējošu pozitīvo enerģiju atraisošu nākotnes redzējumu, ir alkatības radīta noziedzība pret latviešu tautu un Latvijas valsti.                   

 Ir radīta problēma, kurai pagaidām nav piedāvāts reāls atrisinājums.    Pirmskara Latvijas lauksaimniecība orientējās uz saimniekošanu kā dzīvesveidu un sasniedza nebijušu uzplaukumu, salīdzinot ar muižām, atjaunotā Latvija – uz lauksaimniecību kā biznesu, kura rezultātātu liecinieki un baudītāji esam.                                Norvēģu ekonomists Ēriks Reinerts dod vērtīgu padomu : ‘’Ir pilnīgi iespējams ārstēt slimības – ekonomiska rakstura vai citas – vienkārši mācoties no novērotā...’’                       

Andrejs Lucāns Burtniekos                                                                         

  * Korelācija jeb saistība ir mērījums, kas parāda divu vai vairāku mainīgo saistību (t.i., vai, mainoties vienam mainīgajam, izmainās arī otrs)