KNAB desmit gadu darba rezultāts – bailes un PR akcijas

Šajā nedēļā aprit 10 gadi, kopš Latvijā pastāv Korupcijas apkarošanas un novēršanas birojs (KNAB). Publiskajā telpā ir izskanējuši gan bijušo, gan esošo biroja amatpersonu viedokļi par KNAB darba rezultātiem, un tie raisa zināmas pārdomas.

Grūti nepamanīt, ka valdošās koalīcijas pārstāvji šos biroja 10 darba gadus vērtē visai pozitīvi, ir jūtams, ka KNAB darba rezultāti valdošos apmierina.

Kā viens no KNAB 10 gadu darba sasniegumiem tiek minēts arī tas, ka no šīs iestādes baidās. Vai tiešām šis ir cienīgs mērķis ceļā uz korupcijas izskaušanu valstī, kura pretendē uz tiesiskuma statusu Eiropas kopienā?

Vienmēr esmu bijis pārliecināts, ka par galveno mērķi KNAB darbā ir jāizvirza korupcijas novēršana, nevis iebiedēšana. Grūti iedomāties, ka situācija, kad korupcijas apkarotājai Jutai Strīķei tiek nodrošināta iespēja «staigāt apkārt ādas biksēs ar pātagu rokās» un vienu otru šad tad pabiedēt, būtu atbilstoša tiesiskas valsts principiem. No tiesībsargājošām iestādēm baidās policejiskās, nevis tiesiskās valstīs.

Šīs bailes KNAB nu jau cenšas iedvest arī veselības aprūpē. Taču, kamēr valstī medicīnas sistēma nebūs sakārtota, birojs var kaut izstiepties, bet dāvanas ārstiem pastāvēs. Ja bērna mātei vajag, lai bērnu izārstē, tad šīs dāvanas tiks dotas. Pie mums kārtējo reizi problēmu vēlas risināt no otra gala, cīnoties ar sekām, nevis tās cēloņiem. Nez vai kāda zobārsta pacientam pēdējā laikā ir nākusi prātā doma iedod dāvanu zobārstam? Stipri šaubos, jo šajā medicīnas jomā spēles noteikumi ir pilnīgi skaidri un saprotami.

Nav ne mazāko šaubu, ka KNAB ir nepieciešams. Taču birojam ir jābūt orientētam uz rezultātu – korupcijas apkarošanu, atbilstoši likumības principiem, nevis uz pompozām publiskajām aktivitātēm ar roku dzelžiem un klaigāšanu. Diemžēl pašreiz KNAB visai stipri asociējas ar šaubām par izmantotajām pierādījumu iegūšanas metodēm, informācijas noplūdināšanas faktiem un biroja iespējamo izmantošanu politisko mērķu sasniegšanai.

Korupcija būtu jāapkaro visās jomās, nevis, kā maziem bērniem spēlējot paslēpes, jāpiever acis, kad shēmās ir iesaistīts kāds no valdošajai koalīcijai tuvu stāvošiem cilvēkiem.

Par KNAB rosību publiskajā telpā ir runāts daudz, un tā ir apbrīnojama. Taču šai iestādei jāiemācās konfidencialitāte un korektums un jāpārstāj būt par politisku kampaņu autoriem vienā otrā lietā sev izdevīgā gaismā.

KNAB problēmas nesakņojas šīs iestādes vadītājos vai darbiniekos. Problēmas rada pārraudzības forma, kuru realizē Saeimas vairākuma apstiprinātais Ministru prezidents, līdz ar ko birojs nav politiski neatkarīgs. Savukārt tā darbības uzraudzība no prokuratūras puses rada šai iestādei visatļautības izjūtu.

Lai nākamajos 10 gados birojs spētu pievērsties korupcijas novēršanai, nevis baiļu iedvešanai, tam beidzot jākļūst par politiski neatkarīgu, objektīvu iestādi un jāpievēršas saviem tiešajiem pienākumiem, nevis PR gājieniem.